Saeimas deputātiem nav objektīva pamata izslēgt likuma prasību publiskot amatpersonu atlīdzības kopā ar vārdu un uzvārdu, komentējot plānotos grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, uzsver Sabiedrība par atklātību "Delna".
Ceturtdien Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, paredzot izslēgt normu, kas nosaka, ka valsts iestādēm savās mājas lapās jāpublicē amatpersonām izmaksāto atalgojuma summu līdz ar amatu, vārdu un uzvārdu. Kā atgādina "Delna", priekšlikumu iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuras priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) plenārsēdē uzstāja, ka norma jāsvītro, jo likums deleģē Ministru kabinetam (MK) noteikt amatpersonu atlīdzības publiskošanas kārtību.
''Delna'' norāda, ka normai, ko plānots izslēgt, līdzvērtīgs regulējums vēl nav pieņemts. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pārejas noteikumi nosaka, ka MK līdz 2017. gada 1. oktobrim jāizdod noteikumi par amatpersonu atalgojuma un personu uzskaites sistēmu. Pašreiz MK noteikumi neparedz sistēmas publiskošanu, tāpēc pastāv risks, ka informācija par konkrētām amatpersonām izmaksātajām summām no 2018. gada 1. janvāra plašākai sabiedrībai vairs nebūs pieejama, skaidro "Delna".
Arī MK noteikumi Nr. 225 "Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām" paredz tikai darbinieka veikto funkciju norādīšanu, bet neparedz publiskot vārdu un uzvārdu.
Atklātības standartu saglabāšanai svarīgi, ka atalgojuma sistēmā ir iekļauts vārds un uzvārds, un informācija ir publiski pieejama, norāda "Delna", uzsverot, ka likuma norma, kā fundamentāls princips, būtu atstājama spēkā, neskatoties uz to, kādi MK noteikumi tiktu pieņemti tuvākā vai tālākā nākotnē.
Publiski pieejami dati par amatpersonu atalgojumu padara valsts pārvaldi atklātāku un atbildīgāku nodokļu maksātāju priekšā un sekmē uzticību iestādēm, pārliecināta biedrība. Iespēja novērtēt, vai iestādes sniegums ir atbilstošs darbinieku atalgojumam un, vai atalgojums atbilst darba pienākumiem, rada sabiedrībā pārliecību par nodokļu maksāšanas jēgu. Ja nav iespējas izsekot, kā tiek tērēta nodokļu nauda, zūd motivācija tos maksāt, rezumē "Delna".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
