IeM ziņojumā valdībai neizslēdz politiskās stabilitātes graušanu Latvijā  (145)

IeM iesniegtais informatīvais ziņojums "Iekšlietu nozares iestāžu darbības aktualitātes" gan nav plašs, taču tajā bez iepriekšminētā teikts, ka Latvijā vērojams nepatiesas vai apzināti sagrozītas informācijas apjoma pieaugums informatīvajā telpā, kas var būtiski ietekmēt sabiedriski politiskos procesus valstī.

Nekādi citi papildinājumi par iepriekšminētajiem jautājumiem ziņojumā nav ievietoti.

Ziņojumā arī teikts, ka pēdējo gadu laikā ir pieaudzis nelikumīgo robežas šķērsotāju skaits, un ņemot vērā nelegālās migrācijas virzienus un tendences, prognozējams, ka attiecīgie riski saglabāsies. Tāpat sagaidāms, ka nemazināsies patvēruma meklētāju plūsma uz Eiropas Savienības valstīm, kas turpinās radīt ietekmi iekšlietu nozarē.

Ministrijas padotībā esošajām iestādēm nepieciešams pastāvīgi pilnveidot un modernizēt materiāli tehnisko nodrošinājumu, turklāt praktisko apmācību pilnvērtīgai veikšanai pagaidām nav atbilstošas mācību bāzes - mācību poligona.

Izvērtējot gan ārējos, gan iekšējos drošības riskus, iekšlietu nozarē īpaša uzmanība tiks veltīta tādiem jautājumiem kā terorisms, organizētā noziedzība, kibernoziedzība, nelegālā migrācija, cilvēku tirdzniecība, vardarbība, dabas un cilvēku izraisītas katastrofas.

IeM ar ziņojumu nākamnedēļ iepazīstinās valdību.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Drošības policijas (DP) pagājušā gada darbības pārskatā secināto Krievijas finansēto un to atbalstošo informācijas resursu darba metodes ļauj prognozēt, ka nākotnē palielināsies Krievijas informatīvās ietekmes pasākumi pret Latviju, un ar to starpniecību var tikt izvērsti mēģinājumi ietekmēt arī gaidāmo pašvaldību vēlēšanu norisi.

Tāpat DP pārskatā secinājusi, ka Krievijas specdienesti arī pagājušajā gadā ir aktīvi strādājuši, lai Latvijā vairotu negatīvu nostāju pret valsts atrašanos eiroatlantiskajā kopienā, kas ir vitāli svarīgi Latvijas nacionālajai drošībai.

Savukārt cits specdienests - Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pagājušā gadā darbības pārskatā secinājis, ka pagājušā gada nogalē ārvalstu specdienesti vērsuši apjomīgu kiberuzbrukumu pret vairākiem adresātiem Latvijas valsts institūcijās. Tāpat SAB pērn novērojis pastiprinātu Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu interesi par jautājumiem, kas var uzrunāt pretēji noskaņotas sabiedrības grupas Latvijā, vai kļūt par pamatu starpvalstu diskusijām.