"Atkārtoti: "Valsts prezidenta padomniece K. Jaunzeme vērš
uzmanību, ka Saeimā pirms 3. lasījuma ir vēl vieni grozījumi NĪN."
Diskriminēti un aizmirsti ir bērni invalīdi un 1. grupas invalīdi.
Šajā sakarībā saņemtajā 2017. gada 15. maija e-pasta vēstulē teikts: "Atbilstoši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja norādījumiem, informējam, ka biedrības "Invalīdu tiesību aizsardzības centrs" pārstāvim tiks savlaicīgi nosūtīts uzaicinājums uz komisijas sēdi, kad darba kārtībā tiks iekļauta likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" (Nr.632/Lp12) izskatīšana." Komisijas konsultants Arnis Krustiņš telefona sarunā minēja, ka sēde varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā.
Jāatzīmē, ka līdzīga norma, pateicoties Saeimas deputātu A.Barčas, I.Parādnieka, M.Bondara, J.Stepaņenko un A.Platpera iesniegtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā (pēc biedrības "Invalīdu tiesību aizsardzības centra" vairākkārt iesniegtajiem argumentētiem priekšlikumiem), tika Saeimā pieņemti, papildinot patērētās elektroenerģijas samazinātās maksas saņēmēju sarakstu ar ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti un cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti, ar 1.invaliditāes grupu(Nr.209/Lp12).
Valsts prezidenta šogad 19. aprīlī izsludinātajos Saeimā šogad 6. aprīlī pieņemtajos NĪN likuma grozījumos diskriminēti un aizmirsti, nav paredzēti konkrēti atvieglojumi vispār sociāli visneaizsargātākajiem – ģimenei, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, kā arī cilvēki ar 1. invaliditātes grupu.
Paredzot konkrētus atvieglojumus trūcīgām un maznodrošinātām personām, viņu vidū, iespējams, ir aplokšņu algu saņēmēji, kā arī daudzbērnu ģimenēm (arī vecvecākiem un 24 gadus veciem jauniešiem) un politiski represētām personām.
Valsts Prezidenta Kanceleja 2017. gada 20. aprīļa vēstulē Nr.708 raksta: "Pateicamies par pausto viedokli. Iepazīstoties ar Saeimā šā gada 6. aprīlī pieņemtā likuma "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" izstrādes materiāliem, secināms, ka likuma izstrādes laikā Saeimā nebija iesniegti priekšlikumi par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem ģimenēm, kurās tiek aprūpētas personas ar invaliditāti."
Šajā sakarībā Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme akcentē, ka: "Vēršam uzmanību, ka Saeimā šobrīd izskatīšanā pirms trešā lasījuma ir vēl viens likumprojekts par grozījumiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (Nr.632/Lp12).
Jāņem vērā, ka cilvēki ar invaliditāti, salīdzinājumā ar pārējiem cilvēkiem, ir zaudējuši pašu dārgāko – veselību!
Jau bijušais premjers Māris Gailis parakstīja Nacionālo Ziņojumu ANO Sociālās attīstības galotņu konferencei, kurā tika minēts, ka Latvijā sociāli visneaizsargātākie ir cilvēki ar invaliditāti.
Pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā Latvija pievienojās ANO Invalīdu tiesību deklarācijai un solīja ANO Ģenerālajai Asamblejai nepasliktināt cilvēku ar invaliditāti stāvokli.
Kaut gan toreiz stāvoklis ekonomikā bija ļoti grūts un budžetā ieņēmumi bija vairākas reizes mazāki, 1992. gadā valdība un deputāti pieņēma likumu "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" un to pildīja, par to Jums ITAC vairākkārt rakstīja detalizētāk.
Lūdzam likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 5. pantu papildināt: "Atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa vienīgo mājokli, par zemi ģimeni, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti un ģimeni, kurā ir cilvēks ar 1. invaliditātes grupu."
Jāņem vērā, ka mūsu kaimiņi - Igaunija un Lietuva ir atbrīvojusi no NĪN par vienīgo mājokli savus iedzīvotājus.
Turklāt Igaunija un Lietuva jau 20 gadus ir ieviesusi humānu veselības aprūpes modeli, nodrošināta kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu un jaunākās paaudzes efektīvu medikamentu pieejamība. Kā vēsta plašsaziņas līdzekļi, zāles Igaunijā ir ap divas reizes lētākas. Latvijā daudzi par to var tikai sapņot.
Receptūras atsevišķu zāļu cenas vien Latvijā četru mēnešu laikā pieaugušas par aptuveni 50%. Turklāt Līdz šim pulverīšus gatavoja smagu hronisku saslimšanu trīs mēnešu ārstniecības kursam, bet tagad, saskaņā ar jauniem norādījumiem, izgatavo tikai 25 pulverīšus uz vienas receptes. Tas nozīmē – vienas nedēļas ārstniecības kursam.
Tas nozīmē, ka katru nedēļu nepieciešama ģimenes ārsta īpašā recepte, kas ir ļoti apgrūtinoši. Ģimenes ārsts raksta recepti uz Īpašās receptes pulverīšus (ar teofilīnu 0,3 un efedrīnu 0,02) ar 75% atlaidi, bet aptieka pieprasa 100% maksu ar minimālu vienu līdz divu mēnešu lietošanas termiņu. Cik tas pareizi un kā ar kvalitāti, vai netiek izmantotas sastāvdaļas ar notecējušiem derīguma termiņiem?
Cik tūkstošiem vēl jāmirst, jākļūst par cilvēkiem ar invaliditāti un hroniski slimiem no ārstējamām slimībām, lai ieviestu humāno jau 20 gadus esošo Igaunijas un Lietuvas veselības aprūpes finansēšanas modeli? To paredz arī Valdības deklarācijas 128.punkts.
Intervijā LTV 1 aizvadītā gada 25. oktobrī Veselības ministre Anda Čakša atzina, ka Latvijā stāvoklis veselības aprūpē ir grūts, katru dienu no ārstējamām slimībām mirst 17 cilvēku (gadā ap 6000).
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, salīdzinājumā ar 2008. gadu visu cilvēku ar invaliditāti skaits pieaudzis par 61184 vai par 51,5%. Pēdējā gada laikā - par 6000.
Turklāt uz sāpošo lielo locītavu endoprotezēšanas operācijām pēc autoavārijām, citiem negadījumiem gaida vairākus gadus vairāk nekā 24000 pacientu (NVD 2017. gada janvāra dati).
Latvijā finansējums veselības aprūpei ir viens no mazākajiem Eiropas Savienībā, proti, 2,9%, bet Igaunijā 6% no iekšzemes kopprodukta. Nevajag izgudrot riteni, jāpārņem Igaunijas, Lietuvas humāno pieredzi veselības aprūpē.
Daudzi ir izmisumā, ka nevar samaksāt par NĪN, par zemi, sadārdzinātiem komunālajiem maksājumiem, medikamentiem, veselības aprūpes pakalpojumiem, pārtiku."