Daļai no Kanādas vadītās daudznacionālās bataljona lieluma kaujas grupas karavīru līdz rudenim būs jādzīvo teltīs, jo Ādažu bāzē vēl nebūs pabeigts rekonstruēt kazarmas.
Trešdien par Latvijas gatavību uzņemt NATO daudznacionālo kaujas grupu slēgtā sēdē diskutēja Aizsardzības ministrijas (AM) vadība un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) pastāstīja, ka ar bataljona uzņemšanas darbiem sokas pietiekami labi. AM strādā kopā ar sabiedrotajiem, ja tiem būtu kādas bažas, tad tādas arī tiktu pateiktas, sacīja ministrs.
"Šobrīd Ādažos jau darbojas sabiedroto karavīru loģistikas komandas. Tas ir sarežģīts process. Vienā brīdī šeit būs gandrīz 400 loģistikas karavīru, kas saistīti ar materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu un būvniecības darbiem," uzsvēra Bergmanis, atgādinot, ka pirmie bataljona karavīri jau sen ir Latvijā.
Kaujas grupa pilnībā plāno ierasties Latvijā līdz jūnijam, taču ministrs apliecināja, ka jaunas kazarmas līdz tam nepaspēs uzcelt, tāpēc daļa karavīru mitināsies speciālajās armijas teltīs. "Kanādas puse ir izprotoša un kaujas grupā iesaistītos citu valstu karavīrus ir gatava izvietot zem "cietā jumta", bet pati dzīvot teltīs līdz brīdim, kad būs restaurēta daļa no kazarmām. Rudenī gan visi būs zem "cietā jumta," uzsvēra ministrs.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) Bergmaņa komisijā prezentēto informāciju nevēlējās atklāt, taču uzsvēra, ka sagatavošanās darbi bataljona uzņemšanai notiekot pēc plāna.
Jau ziņots, ka 6. maijā Rīgas ostā ieradās Kanādas bruņoto spēku tehnika un ekipējums, lai atbalstītu Kanādas vadītās daudznacionālās bataljona lieluma kaujas grupas ierašanos, kas gaidāma šā gada jūnijā NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros.
Daļa no ekipējuma, tai skaitā celtniecības materiāli, tiks izmantoti, lai sagatavotu dzīvojamās telpas un tehnikas apkopes vietas Ādažu bāzē. Savukārt loģistikas un komunikāciju sistēmas, kaujas atbalsta tehnika un vieglās kaujas bruņumašīnas Kanādas karavīri izmantos, pildot dienesta pienākumus Latvijā.
Kanādas bruņoto spēku Eiropas Apvienotās kaujas grupas komandieris pulkvedis Džošs Majors uzsvēris, ka īsā laikā ir paveikts liels darbs. "Latvijas un Kanādas karavīri cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka Ādažu bāze būs gatava uzņemt Kanādas vadītājas kaujas grupas 1200 karavīrus," sacīja Majors.
2016. gada 8. jūlijā NATO samitā Varšavā tika paziņots par daudznacionālu bataljona lieluma kaujas grupu izveidi un izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, kā arī Kanādas lēmumu uzņemties šīs kaujas grupas vadību Latvijā. Kanāda vadīs daudznacionālo kaujas grupu, ko veidos karavīri no Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas.
Kanādas bruņotie spēki NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros nosūtīs uz Latviju 455 Sauszemes spēku karavīrus, tai skaitā nodrošinot kaujas grupas štāba elementu, mehanizēto rotu, kaujas nodrošinājuma atbalstu, tehniku un ekipējumu, kas tiks izveidots Ādažu bāzē.
Daudznacionālā kaujas grupa trenēsies kopā ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, lai uzlabotu savas spējas un gatavību, paužot uz aizsardzību vērstu un samērīgu atbildi reģionālajā drošības situācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
