Katru rītu mostos ar domu, ka esmu bagāts un apdāvināts cilvēks. Man ir brīnišķīga sieva un izcili bērni. Rīts iesākas ar prieku, ka varu dodies modināt savus mazos jaukumus un noraudzīties, kā viņu miegainajās sejās parādās pirmās emocijas. Emocijas mēdz būt dažādas, jo pati dzīve ir kā krāsu palete, no kuras gribot un, bieži negribot, gleznojam ar visdažādāko emociju nokrāsām.
Strādāju uz pilnu slodzi par vīrieti, vīru, tēvu, dēlu, brāli, latvieti, patriotu, kristieti, rīdzinieku, uzticamu darbinieku, velobraucēju un šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl ilgi, bet dažādo dzīves situāciju uzskaitījums nav raksta mērķis. Šī raksta nolūks ir nevis analizēt kādu no daudzajām lomām un emociju nokrāsām, kuras iekrāso mūsu ikdienu, bet atgādināt par vispārcilvēcisko katrā no mums. Lomas, ko spēlējam un ar tām saistītās emociju nokrāsas, ir daudzie slāņi, ko klājam virsū dzīves audeklam, zem kura mēs katrs esam, pirmkārt, cilvēks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!