Piemaksas, atvaļinājums nestrādājošiem un dārgi auto: kā valsts iestādēs iztērēti miljoni  (142)

Saskaņā ar Valsts kontroles vadītājas Elitas Krūmiņas teikto Valsts kontrole nav guvusi pārliecību par piešķirto piemaksu pamatojumu kopumā par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro. Par nepamatoti piešķirtajām piemaksām Valsts kontrole vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.

Piedāvājam kontroles secinājumus par ministriju un citu valsts iestāžu pērnā gada pārskatiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 2016. gadā kompensējusi papildatvaļinājumu naudā 31 darbiniekam, lai arī valsts civildienesta tiesiskās attiecības izbeigtas un šiem darbiniekiem civildienesta attiecību izbeigšanas brīdi ar atsevišķu rīkojumu nebija piešķirts papildatvaļinājums.

Šim mērķim izlietoti 14 789 eiro, liecina Valsts kontroles revīzijas ziņojums par Ekonomikas ministrijas (EM) pārskatu.

Revidenti atgādina – Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka darbiniekam var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu līdz 10 darba dienām pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas. Vienlaikus aizliegts papildatvaļinājumu atlīdzināt naudā, izņemot gadījumus, kad amata (dienesta, darba) tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks piešķirto papildatvaļinājumu nav izmantojis.

EM gan skaidrojusi – brīdī, kad darbinieks ir pieņēmis lēmumu izmantot papildatvaļinājumu, viņš iesniedz attiecīgu iesniegumu, norādot konkrēto papildatvaļinājuma laiku, taču iesniegums tikai konkretizē laika periodu, kad darbinieks varētu atvaļinājumu izmantot. Par šo laika periodu nepieciešams atsevišķs darba devēja apstiprinājums.

"Tā kā 2016. gads bija 2007.-2013. plānošanas perioda noslēguma gads (maksājumu pieprasījumu iesniegšanas termiņš maksājumu iestādē – 2016. gada 31. marts) un valstiski nozīmīgi bija apgūt plānoto Eiropas Savienības fondu finansējumu, LIAA kā sadarbības iestādei pēc ES fondu vadošās iestādes norādījumiem bija jānodrošina pietiekami cilvēkresursi. Tāpēc visi ES fondu administrēšanā iesaistītie darbinieki strādāja paaugstinātas darba intensitātes un noslodzes apstākļos un nedz kārtējie atvaļinājumi, nedz papildatvaļinājumi šajā periodā netika piešķirti," klāsta ministrija.

Pārbaudot Pārresoru koordinācijas centra (PKC) 2016. gada pārskatu, Valsts kontrole secinājusi, ka 2016. gadā 85% PKC amatpersonām (darbiniekiem) ir piešķirtas piemaksas 52 950 eiro apmērā par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Šāds piemaksu apmērs revidentu vērtējumā norāda uz to, ka piemaksas ir piešķirtas, maksimāli izmantojot likumā noteiktās iespējas, lai palielinātu amatpersonu atalgojumu.

Piešķirto piemaksu apmērs ir robežās no pieciem līdz 30% no darbinieka mēnešalgas. PKC nav noteikti kritēriji piemaksas apmēra noteikšanai.

Kopumā PKC pērn pieciem darbiniekiem ir piešķīris piemaksas 5867 eiro apmērā par papildu pienākumu izpildi, lai arī tie sakrīt ar darbinieku amatu aprakstos noteiktajiem pienākumiem, piemēram, kāds PKC konsultants šādi saņēmis piemaksu 3229 eiro apmērā.

Izvērtējot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) 2016. gada pārskatu, uzraugi secinājuši, ka NEPLP nav nodrošinājusi pietiekamu kontroli pār Latvijas Radio piešķirtajiem 14 064 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Līdzekļi radio bija nepieciešami radio jaunajai multimediju studijai – lai to nodotu ekspluatācijā, bija nepieciešams steidzami veikt ugunsdzēsības sūkņu remontu, aizstājot tehniski novecojošās un savu laiku nokalpojušās iekārtas.

"Latvijas Radio vērsās pie specializētiem šādu darbu veicējiem un saņēma indikatīvu tāmi par summu 35 012 eiro, kas bija nepieciešama iekārtu iegādei un darbu izpildei," teikts revīzijā. Izvērtējot radio sniegto informāciju par piešķirtā finansējuma izlietojumu, revidenti konstatēja, ka atbilstoši līdzekļu piešķiršanas mērķim ir veikti maksājumi 20 936 eiro apmērā.

Tādējādi neatbilstoši izmantoti 14 064 eiro. Maksājumi veikti par iepriekš plānojamiem izdevumiem gadskārtējā budžetā, piemēram, esošo gaismekļu demontāžu, gaismas ķermeņu, slēdžu, kabeļu montāžu Latvijas Radio ēkas pirmā un piektā stāva telpās, kadastrālo uzmērīšanu, durvīm studiju blokam, ugunsdzēsības aparātu iegādi, pārbaudi, metāla skapi, ventilatoriem u.c.

Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietošana tiek pārmesta saistībā ar auto izmantošanu. Proti, lai gan sākotnēji tika plānots, ka iegādātā automašīna 23 140 eiro (bez pievienotā vērtības nodokļa) vērtībā tiks izmantota iestādes specifisko funkciju nodrošināšanai, tomēr revīzijā konstatētais liecina, ka 2016. gadā tā galvenokārt izmantota braucieniem pa Rīgu, neveicot sākotnēji paredzētās specifiskās funkcijas, turklāt pērn novembrī un decembrī kopumā tā izmantota vien četras reizes.

Valsts kontrole atgādina par likumā noteikto – publiskām personām jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.

Kad PTAC pērn maijā lūdza Ekonomikas ministrijas atļauju iegādāties auto, tika uzsvērts, ka centra funkcijās ietilpst arī tirgus uzraudzība, metroloģiskā uzraudzība un bīstamo iekārtu uzraudzība, kas jāveic visā Latvijā. Turklāt metroloģiskā un bīstamo iekārtu uzraudzība jāveic to lietošanas vietās, tai skaitā lauku apvidos, kuri sasniedzami pa zemākas nozīmes autoceļiem bez asfalta seguma, kas rudens un ziemas periodā vietām kļūst grūti izbraucami. Reizēm nepieciešams īpašs aprīkojums, kā arī liela izmēra paraugu izņemšana testēšanai, tādējādi svarīgi, lai var pārvadāt lielāka izmēra kravas nekā kompaktklases automobilī.

Izvērtējot faktisko apvidus automobiļa izmantošanu, revidenti konstatēja, ka automobili izmantoja gan iestādes vadītāja, gan darbinieki, turklāt no 2016. gada augusta līdz decembrim auto tika izmantots maršrutā "Pa pilsētu" 37 reizes, savukārt ārpus Rīgas – tikai sešas reizes. Gan novembrī, gan decembrī automobilis izmantots tikai divas reizes mēnesī (kopumā novembrī un decembrī nobraukti 582 kilometri).

"Revidenti neguva pārliecību, ka 2016. gadā apvidus automobilis būtu izmantots specifiskās funkcijas nodrošināšanai (metroloģiskā un bīstamo iekārtu uzraudzība lauku apvidos, kuri sasniedzami pa zemākas nozīmes autoceļiem bez asfalta seguma, kas rudens un ziemas periodā vietām kļūst grūti izbraucami, liela izmēra paraugu izņemšana, lielāka izmēra kravas pārvadāšana nekā kompaktklases automobilī), tāpēc PTAC, veicot publisko iepirkumu un iegādājoties jaunu apvidus automobili par 23 140 eiro (bez pievienotā vērtības nodokļa), pārsniedzot Ministru kabineta instrukcijā noteikto maksimālo iegādes cenu par 5140 eiro, ir radījis nelietderīgu līdzekļu izlietošanas risku," teikts atzinumā.

Zemkopības ministrija nav ievērojusi labas pārvaldības, samērīguma un līdzekļu taupīgas un efektīvas izlietošanas principu, un radījusi situāciju, ka ar vispārīgu un nekonkrētu pamatojumu ir veikta piemaksa 96% ministrijas darbinieku.

"Minētā ikmēneša piemaksa tiek uztverta par garantētu darba samaksas sastāvdaļu, kas var negatīvi ietekmēt nodarbināto motivāciju un vienlaikus neveicina kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu," atzīst Valsts kontrole.

Papildus tika maksātas arī citas piemaksas, prēmijas un naudas balvas.

Tāpat piemaksas saņēmuši gandrīz visi Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkuma centra (VAMOIC) darbinieki (intelektuālā darba veicēji) par kopējo summu 199 534 eiro.

Revidentu vērtējumā pietrūkst pamatojuma tam, ka piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti piešķirtas kā motivācija kompetentākajiem iestādes darbiniekiem – piešķirot piemaksas gandrīz visiem, zūd to mērķis.

Pērn piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti noteiktas arī gandrīz visam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personālam (88%), piešķirot tam 3,75 miljonus eiro. Revidentu vērtējumā pietrūkst pamatojuma tam, ka piemaksas piešķirtas kā motivācija kompetentākajam personālam. "Piemaksu noteikšana drīzāk tiek izmantota kā periodiska materiālā stimulēšana gandrīz visam NBS personālam," atzīst Valsts kontrole.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) nav nodrošinātas atbilstošas piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti noteikšana. Revidenti neguva pārliecību, vai piemaksas par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti 8381 eiro apmērā bijušas pamatotas.

"No tiesību aktos, ar kuriem tika noteiktas piemaksas par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti, sniegtās informācijas nevar secināt par noteikto piemaksu pamatotību, turklāt piemaksas tika noteiktas par ikdienā veicamajiem darbiem 20 amatpersonām un darbiniekiem," vērtē revidenti.

Vēl 2016. gadā 89% Finanšu ministrijas darbiniekiem ir piešķirtas piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti par kopējo summu 830 154 eiro, turklāt 40% no ministrijas darbiniekiem piemaksu ir saņēmuši visu gadu.

Savukārt Valsts prezidenta kanceleja, nevērtējot darbinieku darbību un rezultātus, 2016. gadā 30 darbiniekiem ir piešķīrusi papildatvaļinājumu.

Pārbaudot Iekšlietu ministrijas pērnā gada pārskatu, revidenti konstatējuši, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) piešķirtais finansējums 200 612 eiro apmērā (4% no kopējā patvēruma meklētāju uzņemšanas plāna izlietotā finansējuma) izlietots neatbilstoši mērķim, jo lielākā daļa 16 jaunu amata vietu ieviešanai un uzturēšanai piešķirtā finansējuma ir izlietota jau esošo darbinieku atlīdzībai, tajā skaitā motivējošo piemaksu piešķiršanai.

Gada sākumā PMLP piemaksām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti 2016. gadā kopā plānoja izlietot 80 940 eiro, bet faktiski šai piemaksai tika izlietots sešas reizes vairāk – 478 011 eiro.

Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs pērn decembrī veicis nodokļu avansa maksājumus 14 044 eiro apmērā, kas revidentu ieskatā liecina par apzinātu pārskata gada budžeta līdzekļu maksimālu izmantošanu.

Tāpat pastāv risks, ka Latvijas Nacionālais arhīvs, neievērojot likuma prasības, ir piešķīris naudas balvas 28 darbiniekiem 9355 eiro apmērā par līdzīgiem sasniegumiem, par ko piešķirta piemaksa par darbinieku personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti.

Pārbaudot Ministru kabineta 2016. gada pārskatu, pārkāpumi konstatēti vienota tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla (TAP portāla) izveidē.

"Lai arī jaunās politikas iniciatīva "Vienota tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveide" paredzēja, ka TAP portāla projekta izveide tiks uzsākta 2014. gadā un pabeigta 2016. gadā, trīs gadu laikā izvirzītais mērķis nav sasniegts – TAP portāls nav izveidots, tikai daļēji ir veikti sagatavošanas darbi, kuriem ir izlietoti 171 970 eiro jeb 21 % no kopējā piešķirtā finansējuma apmēra," klāsta Valsts kontrole.

Pastāv risks, ka jaunās politikas iniciatīvas ietvaros veiktās iegādes nebūs savietojamas ar turpmākajām iegādēm, ko paredzēts finansēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta ietvaros, radot risku, ka finansējums būs izlietots nelietderīgi. Līdz šā gada 31. martam vēl joprojām nav apstiprināts TAP portāla izveides projekta apraksts. Vienlaikus, lai arī TAP portāls nav izveidots, no 2017. gada ir palielināti Valsts kancelejas bāzes izdevumi 8637 eiro apmērā sistēmas uzturēšanai.