{E3E84F1C-2A44-4C7E-AB04-7B77D30A8347}
Foto: LETA
Pirmdien, 22. maijā pulksten 13 Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti ārkārtas sēdē lems par pašvaldības rīcību, lai izpildītu Augstākās tiesas (AT) šā gada 24. februāra blakus lēmumu un sakārtotu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju atbilstoši pašas domes pieņemtajiem 2006.gada 7.februāra saistošo noteikumiem, kas ļauj spēļu zāles šajā teritorijā uzturēt tikai konkrētiem komersantiem.

Kā norāda Rīgas domē, atbilstoši "Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu" prasībām un jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, kurā noteiktas īpašas prasības azartspēļu objektu izvietošanai, Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas centru apbūves (JC, JC1, JC2, JC3, JC4) un jauktas apbūves teritorijās ārpus četru un piecu zvaigžņu viesnīcām spēļu zāles atrasties nedrīkstēs.

Šobrīd šajās teritorijās ārpus četru un piecu zvaigžņu viesnīcām darbojas 30 spēļu zāles. Azartspēļu organizēšanu kopumā nodrošina septiņi komersanti.

Jau vēstīts, ka AT lēmumā norādīja, ka, stājoties spēkā iepriekšminētajiem noteikumiem, Rīgas dome faktiski ir norobežojusi piekļuvi azartspēļu tirgum Rīgas vēsturiskajā centrā jauniem komersantiem, tomēr vairāk nekā 10 gadu garumā nav veikusi praktiski nekādas darbības, lai sakārtotu noteikumos minētās teritorijas atbilstoši noteikumu prasībām.

Arī Rīgas teritorijas plānojuma izstrāde piecu gadu garumā nav vainagojusies ar vērā ņemamiem rezultātiem. Šī Rīgas domes bezdarbība ir novedusi pie prettiesiskas situācijas, kurā Rīgas vēsturiskajā centrā bez termiņa ierobežojuma turpina darboties 30 spēļu zāles, bet septiņi komersanti ir nostādīti priviliģētā stāvoklī azartspēļu organizēšanā šajā rajonā, jo jauni komersanti šajā teritorijā netiek ielaisti.

Atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 42.panta sestajai daļai, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldības dome ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās.

Šā panta sestajā daļā minētajā gadījumā pašvaldības izsniegtā atļauja atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās zaudē spēku pēc pieciem gadiem, skaitot no attiecīgā domes lēmuma spēkā stāšanās dienas.

AT norādīja, ka nav secināms, ka Rīgas dome būtu izmantojusi ar likumu piešķirtās tiesības, lai veicinātu noteikumu prasību ievērošanu.

Tiesa februārī Rīgas domei uzlika par pienākumu trīs mēnešu laikā sniegt AT informāciju par darbību spēļu zāļu atļauju sakārtošanā atbilstoši Rīgas domes 2006. gada 7. februāra saistošajiem noteikumiem par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanu un apbūvi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!