Diezgan daudz ir rakstīts par nupat Rēzeknē notikušo Ceturto pasaules Latgaliešu saietu. Arī dieviņš šim pasākumam bija atvēlējis divas siltas, skaistas pavasara dienas. Tiesa gan, uzsvars likts uz Latgales simtgades kongresu un tā vēsturisko nozīmi. Daudz diskutēts par latgaliešu valodu, bet, manuprāt, visām pusēm būtu jāpieturas pie 1917. gadā Rēzeknes kongresā paustā, ka visos novados dzīvo latvieši, bet Latgales latviešiem ir savs dialekts un sava rakstība.
Valsts varai jau šodien ir jādomā, lai Latvija nenokļūtu Īrijas situācijā. Diskusija bez ievērības atstājusi būtisku kongresa pasākuma punktu, proti, ka 6. maijā pulksten 14.30 notika ozolu stādīšanas akcija, kura bija iecerēta Polijas armijas Pirmā leģiona brigādes pulka karavīru kapu piemiņas vietā Slobodkā, Daugavpilī.
Es pieteicos diskusijai un, gatavojoties pasākumam, izlasīju daudz materiālu par kongresa gaitu, kā arī Latgales vēsturi. Neviens materiāls tomēr neliecināja par poļu karavīru saistību ar 1917. gadā notikušo Rēzeknes kongresu. Vēl jo vairāk, pati Polija bija cariskās Krievijas sastāvā. Gluži kā Latgale, kas atradās Vitebskas guberņā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
