Tiks vērtēta iespēja ieviest valsts veselības apdrošināšanu, un daļu no šādā veidā gūtajiem ieņēmumiem varētu novirzīt mediķu atalgojuma palielināšanai, trešdien žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš norādīja, ka ideju par valsts veselības apdrošināšanu trešdien notikušajā Veselības darba grupas sēdē atbalstīja pat tie, kas bija skeptiski noskaņoti, tomēr gala lēmums tuvākajā laikā būs jāpieņem koalīcijai.
Pēc Kučinska paustā, jaunākais plāns paredz, ka katrs iedzīvotājs būtu apdrošināts, līdzīgi kā tas ir Lietuvā. Ja valdība negrib pazaudēt atbalstu no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, koalīcijai tiks piedāvāts variants, ka apdrošināšanas polise ir konstanta summa, piemēram, 20 eiro mēnesī, stāstīja Kučinskis.
Darba grupa sliecoties atbalstīt priekšlikumu apdrošināšanas polisei noteikt konkrētu summu, taču tas nenozīmējot, ka šo summu nevarēs diferencēt. "Man liekas, ja tādu [sistēmu] ievieš, tad ir vajadzīga diferenciācija. Mēs nevaram likt maksāt 20 eiro cilvēkiem, kuri legāli un godīgi stādā, bet nevar to nomaksāt," skaidroja Ministru prezidents.
Pēc Kučinska paustā, Lietuvā un Igaunijā, kur valsts apdrošināšanas sistēma jau pastāv, tā tiek uzraudzīta, iesaistot arodbiedrības un darba devējus. Viņaprāt, līdzīgi varētu notikt arī Latvijā.
Būšot jārod arī citi veidi, kā papildināt veselības aprūpes finansējumu no "ārējiem avotiem", lai 2019. gadā veselības aprūpes finansējums varētu sasniegt 4% no iekšzemes kopprodukta, kā arī spētu nodrošināt veselības aprūpei nepieciešamo finansējumu atbilstoši veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētajam.
Pagājušajā nedēļā pēc divu stundu garas sēdes Veselības darba grupa vienojās, ka visticamākais veselības nozares finansējuma avots būs veselības aprūpes sasaite ar nodokļu nomaksu. Pagājušajā nedēļā Kučinskis atklāja, ka darba grupa nesprieda par konkrētu veselības nozares finansējuma avotu, tomēr tā bija vienisprātis, ka budžetā papildus resursi netiks meklēti. "Vairs nedebatēsim par naudas noņemšanu pensionāriem, bet domāsim, kā veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīt ar nodokļu samaksu. Domāsim šajā virzienā," sacīja Kučinskis.
Viņš gan atturējās sniegt detalizētāku informāciju, jo darba grupā panākta konceptuāla vienošanās, tomēr konkrēts piedāvājums vēl tiks meklēts. Kučinskis tikai piebilda, ka plānotās reformas veselības finansējumā nenozīmēs izmaiņas nodokļos.
Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem norādīja, ka darba grupā panākta vienprātība par to, ka jāturpina diskusijas par veselības aprūpes sasaisti ar nodokļu nomaksu, bet tā ir tikai "zaļa ideja".
"Veselības aprūpe ir jāsaista ar sociālajām iemaksām, jo tad varētu redzēt statistiku, cik daudz veselībaspakalpojumu saņēmēju ir nodokļu maksātāji. Tāpat tas būtu papildus ieguvums, jo cilvēki saprastu, kāpēc jāmaksā sociālās iemaksās," teica finanšu ministre.
Veselības ministre Anda Čakša pēc darba grupas sēdes atklāja, ka diskusijas par veselības nozares finansējumu norit profesionāli, un ministrei ir sajūta, ka nepieciešamais papildus finansējums tiks atrasts.
Kā ziņots, valdība 9. maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam, tomēr atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējumam, risinājums vēl tiks meklēts.
Līdz šim izskanējušas dažādas versijas par iespējamo finansējuma avotu veselībai, tostarp minēta sociālo iemaksu likmes palielināšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!