Līdz nākamajai Veselības darba grupas sēdei Veselības ministrijai (VM) būs jāstrādā pie tā, kā sasaistīt valsts veselības apdrošināšanu ar mediķu algām, kā arī pie apdrošināšanas pakalpojumu groza, trešdien pēc Veselības darba grupas žurnālistiem pastāstīja veselības ministre Anda Čakša.
Vienlaikus viņa norādīja, ka, runājot par valsts veselības apdrošināšanas maksājumu, tas nedrīkst būt vienāds visiem, ņemot vērā dažādo algu spektru. Pretējā gadījumā tas būtu "maksimāli negodīgi", izteicās Čakša.
Viņasprāt, patlaban ir būtiski saprast, kas būs valsts veselības apdrošināšanas naudas avots, un tas nedrīkst radīt papildus administratīvās izmaksas.
Ministre apstiprināja, ka daļu no valsts veselības apdrošināšanas ienākumiem varētu novirzīt mediķu algu celšanai, taču ilgtspējas ziņā šis risinājums neesot pietiekams. Būtiski atrast ilgtermiņa veselības aprūpes finansēšanas avotu, uzsvēra Čakša.
Vienlaikus ministre piebilda, ka finansējums netiks novirzīts konkrētām ārstniecības iestādēm, bet visiem mediķiem kopumā.
Tāpat Čakša pastāstīja, ka šodien informējusi grupas dalībniekus par to, kādā veidā Nacionālais veselības dienests uzrauga un kontrolē finansējuma izlietojumu un par to, kādas ir kontroles sistēmas. Tas ir būtiski, jo, ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, uzraudzībai par to, kā tiek nodrošināta gan pakalpojuma kvalitāte, gan finanšu plūsma, ir jābūt spēcīgai, atzīmēja ministre.
Jau ziņots, ka tiks vērtēta iespēja ieviest valsts veselības apdrošināšanu, un daļu no šādā veidā gūtajiem ieņēmumiem varētu novirzīt mediķu atalgojuma palielināšanai, žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš norādīja, ka ideju par valsts sociālo apdrošināšanu trešdien notikušajā Veselības darba grupas sēdē atbalstīja pat tie, kas bija skeptiski noskaņoti, tomēr gala lēmums tuvākajā laikā būs jāpieņem koalīcijai.
Pēc Kučinska paustā, jaunākais plāns paredz, ka katrs iedzīvotājs būtu apdrošināts, līdzīgi kā tas ir Lietuvā. Ja valdība negrib pazaudēt atbalstu no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, koalīcijai tiks piedāvāts variants, ka apdrošināšanas polise ir konstanta summa, piemēram, 20 eiro mēnesī, stāstīja Kučinskis.
Čakša trešdien LTV "Rīta panorāmā" pauda, ka, visticamāk, politiķi pašlaik spēs vienoties tikai par īstermiņa risinājumu veselības aprūpes budžeta palielināšanai.
Politiķe lēsa, ka partijas spēs atrast līdzekļus tikai īstermiņā nākamajam gadam un varbūt ieskicēt tos aiznākamajam gadam, bet par plašāku reformu pāris darba grupas sēdēs nevarot vienoties.
Čakša atzina, ka budžeta deficīta palielināšana ir viens no iespējamajiem avotiem līdzekļu gūšanai veselības aprūpei, bet atalgojumam šādi iegūtus līdzekļus izmantot nedrīkst. Ministre atgādināja, ka vēlas veselības budžeta palielināšanu nākamgad vismaz par 200 miljoniem eiro, tostarp 107 miljoni eiro nepieciešami atalgojuma palielināšanai.
Pēc pirmās darba grupas sēdes ministrei esot radusies sajūta, ka "esam atkrituši par gadu atpakaļ", jo daudz tikuši vienkārši pausti viedokļi, ka veselības aprūpē nauda tiek izlietota neefektīvi, ko politiķe šodien mēģināšot atspēkot.
Pagājušajā nedēļā pēc divu stundu garas sēdes Veselības darba grupa vienojās, ka visticamākais veselības nozares finansējuma avots būs veselības aprūpes sasaite ar nodokļu nomaksu. Pagājušajā nedēļā Kučinskis atklāja, ka darbagrupa nesprieda par konkrētu veselības nozares finansējuma avotu, tomēr tā bija vienisprātis, ka budžetā papildus resursi netiks meklēti. "Vairs nedebatēsim par naudas noņemšanu pensionāriem, bet domāsim, kā veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīt ar nodokļu samaksu. Domāsim šajā virzienā," sacīja Kučinskis.
Viņš gan atturējās sniegt detalizētāku informāciju, jo darba grupā panākta konceptuāla vienošanās, tomēr konkrēts piedāvājums vēl tiks meklēts. Kučinskis tikai piebilda, ka plānotās reformas veselības finansējumā nenozīmēs izmaiņas nodokļos.
Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem norādīja, ka darba grupā panākta vienprātība par to, ka jāturpina diskusijas par veselības aprūpes sasaisti ar nodokļu nomaksu, bet tā ir tikai "zaļa ideja".
"Veselības aprūpe ir jāsaista ar sociālajām iemaksām, jo tad varētu redzēt statistiku, cik daudz veselībaspakalpojumu saņēmēju ir nodokļu maksātāji. Tāpat tas būtu papildus ieguvums, jo cilvēki saprastu, kāpēc jāmaksā sociālās iemaksās," teica finanšu ministre.
Čakša pēc darba grupas sēdes atklāja, ka diskusijas par veselības nozares finansējumu norit profesionāli, un ministrei ir sajūta, ka nepieciešamais papildus finansējums tiks atrasts.
Kā ziņots, valdība 9. maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam, tomēr atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējumam, risinājums vēl tiks meklēts.
Līdz šim izskanējušas dažādas versijas par iespējamo finansējuma avotu veselībai, tostarp minēta sociālo iemaksu likmes palielināšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
