Ja Polija vai Ungārija tiks sodītas par to, ka nepilda savu brīvprātīgo lēmumu par patvēruma meklētāju uzņemšanu, tad Eiropas Komisija (EK) pieļaus milzīgu kļūdu, norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
"Var patikt vai nepatikt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns vai Polijas valdība, bet abas šīs valdības ir ievēlētas no šo valstu pilsoņiem, kas nozīmē, ja Brisele sit šādu pļauku abu valstu valdībām, tiek sists šo valstu pilsoņiem, tāpēc sekas ir neparedzamas un sliktas," ir pārliecināts deputāts.
Eiroparlamentārietis norāda uz pretrunām EK, jo Vācijas Bundestāgā nesen pieņemto likumu par nodokļu ieviešanu uz ceļiem tā atzinusi par atbilstošu, kaut gan pēc deputāta domām, šeit saskatāma skaidra diskriminācija, uz ko sākotnēji norādīja arī EK. Viņš skaidro, ka ārvalstīs reģistrētu automašīnu īpašniekiem, braucot cauri Vācijai, būtu jāmaksā par ceļu lietošanu, kamēr Vācijā dzīvojošajiem pēc samaksāšanas pienāktos pat atmaksa.
"EK mēģina sodīt par brīvprātīgu lēmumu neizpildi imigrācijas sakarā, bet tajā pašā laikā izdara apzinātu atkāpšanos Vācijas valdībai. Tā ir divkosība, kas ir acīmredzama manu Polijas, Vācijas un citu valstu kolēģu vidū EP," atzīst deputāts, piebilstot, ka šāda politika var novest pie ārkārtīgi sliktām attiecībām starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un to pilsoņiem, un vainīgs būtu EK prezidents Žans Klods Junkers.
Tāpat Zīle uzskata, ka nepieciešams atzīt kļūdas un aizmirst izveidoto kvotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai, kas formāli uzskatāma par brīvprātīgu un tikusi radīta lielā steigā "ugunsgrēka dzēšanai". Pēc viņa domām, nedrīkst radīt dalībvalstu starpā pretrunas un ir jāizrunā, kā turpināt palīdzēt "īstiem" bēgļiem, kur viņus izmitināt, kā viņiem palīdzēt ar darbu un tā tālāk.
Viņš nav drošs, ka Junkers un vēl kāds šo kļūdu būs gatavi piemirst. Zīle cer, ka pēc Vācijas vēlēšanām, Vācijas kancleres Angelas Merkeles varas saglabāšanas gadījumā, viņa varētu saprast, ka šī jautājuma ātrāka izbeigšana ir nepieciešama. Tāpat deputāts norāda, ka arī Latvijas gadījumā ir redzams, ka esošā sistēma nestrādā.
"Domāju, ka Latviju ar sankcijām nesodīs, jo ir valstis, kuras nav pieņēmušas nevienu bēgli. Cilvēki, kas patiešām bēga no kara, vai pat arī nebēga no kara, nevēlējās nokļūt Baltijā, tas nav viņu mērķis. Daudzi no viņiem ir samaksājuši par to, lai nokļūtu Vācijā un viņi tur dosies, neatkarīgi no kādiem nosacījumiem. Tas, ka piespiedu pārdalīšana nestrādā, tas ir acīmredzami arī Latvijas gadījumā," saka eiroparlamentārietis.
Pēc Zīles domām EP politika ir bīstama, jo aizvien nenotiek atkāpšanās no sagatavotā projekta par patstāvīgu sistēmu kvotu sadalē. Deputātu satrauc, ka šajā projektā iekļauts arī punkts, ka par katru neuzņemto bēgli dalībvalstij būtu jāmaksā 250 000 eiro. "Šis princips ir diezgan traģisks, būtībā tā ir tirgošanās ar cilvēkiem, kas ir dramatiski nepareizi. Šī EP politika ir bīstama un nedrīkst pieļaut šādu patstāvīgas shēmas radīšanu par naudas sodiem cilvēku nepieņemšanā," pārliecināts Zīle.
EK 16. maijā paziņoja, ka Polijai un Ungārijai ir laiks līdz jūnijam, lai sāktu uzņemt savu daļu patvēruma meklētāju, pretējā gadījumā tām var tikt piemērotas sankcijas. Polijas premjerministre Beāta Šidlo savukārt paziņoja, ka, neskatoties uz izvirzīto ultimātu, Polija nevar uzņemt patvērumam meklētājus no Itālijas un Grieķijas.
Nedz Polija, nedz Ungārija līdz šim nav piekritušas EK uzspiestajam plānam pārdalīt pa citām dalībvalstīm 160 000 patvēruma meklētāju, kas nelegāli ieradušies Itālijā un Grieķijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
