Deputāti kritiski par Latgales simtgades kongresa rezolūciju; turpinās diskusijas  (39)

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēdē deputātiem raisījās emocionālas un asas diskusijas par rezolūciju. Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja Līvija Plavinska (V) sēdes noslēgumā pauda, ka deputāti un Latgales pārstāvji šodien nesaprata viens otru. Viņai radās iespaids, ka parlamentārieši nesaprata, ko vēlējās pateikt ar kongresa rezolūciju.

Vairāki deputāti šodien kritizēja rezolūciju par to, ka tajā nav runāts par tautsaimniecību. Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) norādīja, ka rezolūcijā nav sadaļas par ekonomiku un konkrētas rīcības programmas. Tāpat viņa vēlējās uzzināt, vai notikusi aptauja par rezolūcijas punktiem, piemēram, attiecībā uz latgaliešu valodu. Plavinska uz šo atbildēja, ka pēc trīs paaudzēm būs ļoti maz cilvēku, kas runās latgaliski. Situācija jārisina tagad, lai nebūtu jārunā pēdējā brīdī, kad neko vairs nevarēšot saglābt, akcentēja politiķe.

Savukārt parlamentāriete Ilze Viņķele (V) teica, ka nekad neuzzināsim, kāds būtu Latgales simtgades kongresa iznākums, ja šis nebūtu vēlēšanu gads. Viņa piebilda, ka ir "dziļi simboliski, ka rezolūcijā nav neviena vārda par tautsaimniecību", kā arī saskatīja "vienu pretnostatījumu pret otru".

Daži citi deputāti arī norādīja uz Latgales pretnostatīšanu citiem reģioniem. Deputāts Edgars Putra (ZZS) aicināja nešķelties, bet visiem kopā risināt problēmas. Arī Jānim Dombravam (VL-TB/LNNK) liekoties dīvaini, ka mēģina vienu reģionu nostādīt pret citiem. Viņš minēja savas ģimenes piemēru, uzsverot, ka tajā visi uzskata sevi par latviešiem, nevis mēģina izcelt, kuram reģionam vairāk piederīgi. Dombrava piebilda, ka jāskatās uz valsti kopumā, risinot dažādus jautājumus.

Politiķis Ingmārs Līdaka (ZZS) bija skeptisks par ideju noteikt 27. aprīli par Latgales dienu, kā tas piedāvāts kongresa rezolūcijā un par ko "No sirds Latvijai" iesniedza likumprojektu Saeimā. Viņš neatbalstīšot to likumprojektu, jo uzskata, ka svinēt, piemēram, Latvijas vienotības dienu būtu labāka ideja.

Savukārt deputāts Juris Viļums (LRA) kritikai nepiekrita.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) arī atzina, ka šodienas diskusijā bija pretnostatījumi, kā arī mudināja izvērtēt, kas bija domāts uzmanības piesaistīšanai, bet kurus priekšlikumus varētu īstenot. Viņš aicināja pāriet no pretnostatījumiem uz sadarbību. Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītāja Laimdota Straujuma skaidroja, ka abas komisijas turpinās strādāt ar kongresa rezolūcijas priekšlikumiem. Straujumas vadītā komisija skatīts jautājumus, kas saistīti ar ekonomiku, izglītību, bet, piemēram, valodas jautājumi būs Pilsonības komisijas pārziņā.

Savukārt Plavinska šodien komisijas sēdē pauda nožēlu, ka deputātiem paredzētās vietas kongresā bija "principā tukšas". Viņa savā runā arī nosauca par "absolūtām muļķībām" pieņēmumu, ka kāds iestātos par Latgales autonomiju.

Kā ziņots, pēc garām diskusijām Rēzeknē 6. maijā tika apstiprināta Latgales simtgades kongresa rezolūcija, tajā ietverot virkni vēlmju, kas būtu izpildāmas, lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu latgaliešu valodu un kultūru kā Latvijas nācijas bagātību.

Lai gan sākotnēji tika plānots rezolūciju apstiprināt 20 minūtēs, process ar plašām diskusijām par rezolūcijā iekļautajiem punktiem izvērtās gandrīz divu stundu garumā. Rezolūcija veidota, lai nodrošinātu attīstības virzienus, pie kuriem piestrādāt turpmāk.
Rezolūcijas ievadā tiek prasīts nodrošināt latgaliešu valodas un kultūras īpatnības kā latviešu nācijas bagātības saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, vienlaikus valstiski atbalstot Latgales latviešus (latgaliešus) kā Latvijas valsts nācijas sastāvdaļu.

Kongresā pieņemtajā rezolūcijā tiek prasīts Latgales plānošanas reģiona padomei oficiāli apstiprināt latgaliešu karogu - balta svītra uz tumši zila fona. Tāpat rezolūcijā uzsvērts, ka pavasarī nepieciešams svinēt Latgales dienu.