Topošais KNAB vadītājs sola ierobežot Holivudas filmām līdzīgas aizturēšanas  (49)

Pēc nominēšanas augstajam amatam, Straumem šodien bija pirmā plašākā publiskā uzstāšanās, kas notika Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Viņš komisijas sēdē atzina, ka Latvija ir demokrātiska valsts un KNAB apkarošanas blokam nevajadzētu ārēji redzamās procesuālajās darbībās pielietot taktiku, kas līdzinās Holivudas filmām ar maskās tērptiem vīriem. Tas nozīmē, ja nepieciešams veikt kādas darbības, tad tām nevajadzētu noslēgties ar korupcijas lietā iesaistīto personu "plosīšanu sabiedrības acu priekšā." Šādas darbības graujot biroja uzticību sabiedrības priekšā.

Lūgts paskaidrot plašāk savu atziņu, Straume pēc komisijas sēdes žurnālistiem paskaidroja, ka publiski redzamās skaļās aizturēšanas vai citas izmeklēšanas darbības ir veicinājušas negatīvu izpratni. "Mēs nevaram domāt, ka šādas darbības veicina KNAB izskatu. Tas patiesībā grauj sabiedrības uzskatus par valsti un tās ticību," viņš piebilda.

"Es runāju par šo (aizturēšanas, kratīšanu un citu izmeklēšanas darbību) formu un pasniegšanas veidu. Tam jānotiek civilizēti, es to vēlētos ieviest KNAB praksē," uzsvēra Straume.

Uz norādi, ka KNAB veiktās kratīšanas piesaista mediju uzmanību un aizturētās personas vešana maskās tērptu KNAB vīru ielenkumā apcietinājuma sankcijai ir publiski redzams process, Straume atbildēja, ka viņš vēlas ieviest tādu darba kultūru, kad KNAB darbinieks neizskatās pēc "noziedznieka maskā". Iepriekšminētais nozīmē, ka KNAB darbiniekiem maskas vairs nebūs jālieto, norādīja Straume un atgādināja, ka tikai Itālijā, baidoties no mafijas atriebības, speciālie dienesti publiski redzamās aizturēšanās ierodas maskās.

Ja līdz šim uz sankciju par apcietinājumu aizturēto personu uz tiesu veda operatīvie darbinieki, Straume solīja, ka šāda situācija tiks mainīta. To arī nedarīšot izmeklētāji, bet Straume solīja vēl domāt par šo jautājumu. "Arī policija var nodrošināt konvojēšanas pasākumus," uzsvēra Straume.

"Tas ir KNAB darbinieks, kuram nav jākautrējas, ka viņš ir KNAB darbinieks," piebilda Straume.

Straume otrdien Saeimas komisijā apliecināja, ka savā darbā uzmanības pievēršanā nenovērsīsies par labu tikai vienam KNAB blokam. Veiksmīgai korupcijas mazināšanai ir jāstrādā abos virzienos - gan korupcijas apkarošanā, gan novēršanā. Novēršana ir svarīga, jo šī joma skar korupcijas cēloņu apzināšanu. "Nebūs tā, kas svarīgāks un kas mazāk svarīgāks. Galvenais, lai šīs jomas ir roku rokā un lai būtu kolektīvs, kas to paveic," viņš paskaidroja.

Topošais KNAB vadītājs norādīja, ka pēc apstiprināšanas amatā vēlas iepazīties ar situāciju birojā. Pagājušā gada KNAB darba rezultātos nav jūtams kritums, taču reālo situāciju varot saprast tikai pēc iepazīšanās ar lietām pašā KNAB.

To, vai KNAB gaidāmas personāliju izmaiņas, šobrīd nevarot pateikt. Vispirms viņš iepazīsies ar personāla jautājumiem, lai secinātu, vai kādam KNAB darbiniekam ir nepieciešamas papildus izglītošanās. "Ja izmaiņas būs vajadzīgas, tad notiks tā, kā ir labāk birojam un valstij, nevis tāpēc, ka patīk vai nepatīk," norādīja Straume un nenoliedza, ka KNAB šobrīd visvājākā vieta ir tieši personāla sašķeltība. Topošais KNAB vadītājs gan atzina, ka profesionālus darbinieks nav viegli atrast.

Viņš žurnālistiem šobrīd nekomentēja, kā rīkosies ar tiesas procesiem, kurus aizsākuši esošie un bijušie KNAB darbinieki, tiesājoties par iepriekšējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pieņemtajiem lēmumiem.

Straume arī apstiprināšanas gadījumā uzsvaru liks uz ciešāku sadarbību starp KNAB un tiesībsargājošām iestādēm, kā arī specdienestiem. Tas būšot viens no stūrakmeņiem, lai sekmīgi paveiktu darbu. Viņš solīja, ka KNAB profesionālajā jomā "nebūšot greizsirdība" ar Iekšējās drošības biroju, turklāt IDB priekšnieks Valters Mūrnieks bija viens no pirmajiem, kas Straumi apsveica ar nominēšanu valsts galvenā korupcijas apkarotāja amatam.

Jau pēc Straumes nominēšanas publiski atklājās, ka viņš savulaik Latvijas Policijas akadēmijā studējis kopā ar personām, kas pietuvinātas politiķiem. Šodien komisijas sēdē atklājās, ka akadēmijā viņa pasniedzējs bija bijušais KNAB vadītājs, pašreizējais Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs un Straumes priekšnieks MIDD bija Maigurs Strīķis, kurš ir dzīvesbiedrs bijušajai KNAB priekšnieka vietniecei un jaunievēlētajai Rīgas domes deputātei Jutai Strīķei.

Straume norādīja, ka Maigurs Strīķis ir profesionālis savā jomā un viņš negribētu saistīt KNAB iekšējos strīdus ar Strīķes dzīvesbiedru. Ar pašu Jutu Strīķi personīgi darba darīšanās esot ticies vienu reizi jautājumā, kas bija KNAB kompetencē.

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā. Tagad par viņa apstiprināšanu vai neapstiprināšanu KNAB priekšnieka amatā galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai.

1976.gadā dzimušais Straume vairāk nekā 16 gadus strādājis Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, no tiem desmit gadus - pārvaldes priekšnieka amatā. Pirms tam viņš strādājis Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas birojā.