Vienlaikus "Drošas mājas" pārstāve Rasa Saliņa piebilda, ka "Drošā māja" sociālekonomisko atbalstu patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu nodrošina no pagājušā gada 1.decembra, pirms tam šo atbalstu sniedza Latvijas Sarkanais krusts.
Zariņa-Zviedre norādīja, ka meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu tika nodrošināts sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums, kas šiem cilvēkiem nozīmē saņemt atbalstu viņu un viņu ģimenes locekļu ikdienas situāciju risināšanā un integrācijā jaunā vidē.
Tāpat sociālekonomiskā atbalsta ietvaros tiek sniegta izpratne par dzīvi Latvijā, sekots līdzi latviešu valodas un integrācijas programmu apguvei, pavadīti uz medicīnas iestādēm, apmeklēti humānās palīdzības centri, sniegts atbalsts reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), kārtojot dažādus dokumentus atkarībā no katras situācijas individuāli, bankas konta atvēršana, meklējot mājokli un deklarējot dzīvesvietu, reģistrējoties pie ģimenes ārsta, reģistrējoties sociālajā dienestā, kā arī palīdzība ikdienišķu prasmju apguvei.
Pēc Zariņas-Zviedres paustā, SIF ir apņēmies panākt, ka sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu tiek sniegts kvalitatīvi, tiek sekots līdzi izpildei un uzraudzīta kvalitāte, un attīstās ilgtermiņā. Patlaban sociālā darbinieka un sociālā mentora dienaskārtībā ir vairāki jautājumi, tostarp jaunais regulējums atbalsta un pabalsta izmaksu kārtībā, kas prasa aprobāciju un praksi, lai sadarbībā ar citiem profesionāļiem iespējami efektīvāk un kvalitatīvāk nodrošinātu nepieciešamo sociālekonomisko atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
