Pirms 76 gadiem Latvijas tauta piedzīvoja vienu no šokējošākajiem un baisākajiem pret sevi vērstajiem noziegumiem visā Latvijas vēsturē, trešdien konferencē "1941. gada 14. jūnija piemiņai" norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Latvijas iedzīvotāji neko tādu agrāk nebija piedzīvojuši un pat nevarēja iedomāties, ka cilvēkus var aizturēt, arestēt un aizvest prom no viņu zemes, turklāt bez jebkāda tiesiska pamata, viņa uzsvēra.
"Psiholoģiskais iespaids, ko uz tautas garu atstāja deportācijas gan 1941. gadā, gan arī 1949. gadā, bija ļoti smags. Diez vai šo baigo pieredzi, ko Latvijai atstājusi Padomju Savienība, vispār ir iespējams dzēst no tautas atmiņas," sacīja Saeimas priekšsēdētāja un atgādināja - nevienam civilizētajā pasaulē nav šaubu, ka deportācijas ir vērtējamas kā noziegums pret cilvēci. To nav iespējams piedot, jo vairāk tādēļ, ka mums neviens nav prasījis piedošanu, pavēstīja Saeimas Preses dienestā.
Mūrniece arī atzina, ka šie notikumi joprojām turpina mest ēnu uz Baltijas valstu un Maskavas attiecībām. Turklāt Krievija tagad atkal Eiropā ir atgriezusi agresijas elpu – kā bīstamu signālu viņa min to, ka pēc iebrukuma Ukrainā Kremlis ir izvēlējies reabilitēt aliansi starp Hitleru un Staļinu.
"Tādēļ mēs tik lielu uzmanību pievēršam tam, lai stiprinātu savu drošību. Tieši tādēļ šodien pie mums ierodas NATO sabiedrotie, lai kopā ar mūsu karavīriem valstij nodrošinātu vēl nepieredzēti augstu aizsardzības līmeni. Lai neviens iebrucējs vairs nevarētu apdraudēt Latviju un tās tautu," norādīja Saeimas priekšsēdētāja.
Tāpat Mūrniece pauda gandarījumu, ka izsūtīto likteņstāsti arvien biežāk iemiesojas mākslas darbos – grāmatās, teātrī, filmās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!