Gājiena priekšgalā cilvēki rokās tur Latvijas karogus, kā arī pa vienam Krievijas un Vācijas karogam ar sēru lentīti. Gājiena dalībnieki nes sēru vainagus un puķes. Vairums dalībnieku ir vecāka gadagājuma cilvēki, tomēr tajā arī piedalās jaunieši.
Pie Brīvības pieminekļa gājienam pievienojās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) un daudzi citi politiķi, kā arī Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) vadība. NBS Štāba orķestra pavadījumā notika svinīgā Goda sardzes maiņa.
Kā ziņots gājienu organizēja fonds "Sibīrijas bērni", pieminot 1941. gada 14. jūnija upurus.
Visā Latvijā trešdien notiek atceres pasākumi, kas veltīti Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, godinot aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri 1941. gada 14. jūnijā tika deportēti uz Sibīriju.
Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941.g ada 14. jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.
No Torņakalna stacijas 1941.gada 14. jūnijā uz Sibīriju izveda tūkstošiem Rīgas un tuvējās apkārtnes ģimeņu. Aptuveni 9300 lopu vagonos iesprostotu cilvēku šajā dienā no Torņakalna stacijas tika izsūtīti garā un mokpilnā ceļā uz Sibīriju, no kuras tikai retajam pēc gariem bada, sala, slimību un smaga darba gadiem palaimējās atgriezties mājās. Stacijā netālu no sliežu ceļiem atrodas piemiņas akmens un vagons, kas kalpo kā uzskatāms liecinieks vienai no visdrūmākajām dienām Latvijas vēsturē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!