Veselības finansējuma krīze: par ko ir nesaskaņas un kādi ir risinājumi  (103)

Saskaņā ar Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) ziņojumu par veselības sistēmu Latvijā ("OECD Reviews of Healt Systems: Latvia 2016") ārstu skaits valstī ir mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), proti, Latvijā ir 3,2 praktizējoši ārsti uz 1000 iedzīvotājiem, bet vidēji ES valstīs ir 3,5 praktizējošie ārsti uz 1000 iedzīvotājiem.

Tāpat Latvijā ir zems medicīnas māsu īpatsvars – uz 100 000 iedzīvotāju ir 4,9 praktizējošas māsas, savukārt ES valstīs ir vidēji 8,4 praktizējošas māsas uz tikpat lielu iedzīvotāju skaitu. Šobrīd saskaņā ar VM konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" slimnīcās trūkst aptuveni 1500 māsu. Maijā un jūnija sākumā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā darbinieku trūkuma dēļ darbs, tostarp operācijas, tika pārplānots.

Pērn veselības aprūpei Latvijā no valsts kopbudžeta tika atvēlēti 9,85%. Latvija kopumā veselības nozarei atvēl 3,07% no iekšzemes kopprodukta, kas saskaņā ar VM ziņojumu ir uz pusi mazāk nekā vidēji ES valstīs.

Šīs nedēļas sākumā Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) paziņoja, ka situācija ģimenes medicīnā ir kļuvusi kritiska, jo valsts ilgstoši nemaksā taisnīgu atalgojumu par ģimenes ārsta darbu, tādēļ LĢĀA biedru sapulcē tika pieteikts streiks, kas sāksies 3. jūlijā. Saskaņā ar LĢĀA sniegto informāciju, pirms streika pieteikšanas LĢĀA piedāvājusi VM veidot izlīgšanas komisiju, taču piedāvājums noraidīts.

Pēc LĢĀA paziņojuma par streiku Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) prezidente Līga Kozlovska informēja, ka arī LLĢĀA nolēmusi pievienoties kolēģiem streikā. Pēcāk arī Latvijas Māsu asociācijas (LMA) vadītāja Dita Raiska aģentūrai LETA pastāstīja, ka aicinās asociācijas biedrus streikot.

Streika laikā ģimenes ārsti pakalpojumus nesniegs. Darbu mediķi atsāks, kad VM būs piekritusi pildīt streika prasības, tostarp palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus un māsu un ārstu palīgu atalgojumu.

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde sēdē otrdien atbalstīja LĢĀA streiku un izvirzītās prasības, informēja LĀB biroja vadītāja Maira Sudraba. "Ģimenes ārsti ir skaitliski lielākā LĀB asociācija un, kā izrādās, – drosmīgākā un izlēmīgākā. LĀB kolēģiem gatava sniegt visu iespējamo atbalstu," teikts LĀB paziņojumā medijiem, "ja ģimenes ārsta dienestā vairs nav iespējams samaksāt algas māsām un ārsta palīgiem, runāt par medicīnas pieejamību no ministrijas puses ir melīgi." LĀB gan uzsver, ka steidzami finansiālas un organizatoriskas problēmas jārisina arī citās medicīnas jomās, īpaši universitātes slimnīcās.

Visai nesen pamatīgi samilza dzemdību speciālistu atalgojuma jautājums, un februārī Rīgas Dzemdību nama darbinieki draudēja samazināt dežūru skaitu un apsvērt aiziešanu no darba slimnīcā. Martā Stradiņa slimnīca informēja, ka dzemdību speciālistiem atalgojuma fiksētās daļas stundas likme pieaugs par 10%. Savukārt Rīgas Dzemdību nams speciālistu atalgojumu solījās celt par 4,5%.

Aprīlī, nesaņemot solīto algas pielikumu, streikot draudēja Stradiņa slimnīcas vecmātes. Savukārt maija otrajā pusē intervijā Latvijas Radio Stradiņa slimnīcas virsmāsa Jana Ankrava paziņoja, ka gadījumā, ja slimnīcā strādājošās vecmātes sāks kādu protesta akciju, tad māsas viņām pievienosies.

Jau ziņots, ka šī gada aprīlī stājās spēkā izmaiņas dažādu speciālistu atalgojuma tarifos, tostarp arī dzemdību speciālistu.

Trešdien valdošā koalīcija vienojās, ka piemērotākais veids, kā rast veselības nozarei akūti trūkstošo finansējumu, ir sociālo iemaksu palielināšana.

Sociālās iemaksas plānots celt par vienu procentpunktu, pieaugumu sadalot solidāri – pa pusprocentpunktam no darba devējiem un pusprocentpunktam no darba ņēmējiem. Iepriekš Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā darba grupa vienojās koalīcijas partneriem piedāvāt divus iespējamos veselības nozares finansēšanas avotus. Viens no tiem paredz obligāto sociālo apdrošināšanu saistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām un novirzīt veselības aprūpei 1,5% no sociālā budžeta, to kompensējot,ceļot PVN likmi par vienu procentpunktu. Savukārt otrs variants paredz ieviest obligāto veselības apdrošināšanu ar fiksētu vai diferencētu ikmēneša maksājumu. Ja koalīcija atbalstīs sociālo iemaksu celšanu, PVN celts netikšot, pirms koalīcijas panāktās vienošanās solīja Kučinskis. Tiesa gan, eksperti portālam "Delfi" iepriekš kā piemērotāko finansējuma avotu minējuši tieši PVN palielināšanu.

Jau ziņots, ka tikai ar sociālo iemaksu palielināšanu iztrūkumu nozarē nosegt nevar. Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, palielinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi par vienu procentpunktu – darba ņēmējam no 10,5% līdz 11%, darba devējam – no 23,59% līdz 24,09%, nākamgad iespējams iekasēt papildu 72,9 miljonus eiro, 2019. gadā – 84,2 miljonus eiro, bet 2020. gadā – 89,4 miljonus eiro. Ar to vien būs par maz, jo saskaņā ar iepriekš izskanējušo informāciju nozarei nepieciešami teju 200 miljoni eiro.

Saskaņā ar VM aprēķiniem par ieguvumiem pacientiem, ja nozares budžets tiktu palielināts par 190 miljoniem eiro – 110 miljonus iegūstot uz budžeta deficīta rēķina, bet 80 miljonus no valsts budžeta –, 2018. gadā būtu iespējams ievērojami samazināt rindas uz ambulatorajiem pakalpojumiem, kā arī uz endoprotezēšanas operācijām un rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes pakalpojumiem, nodrošināt papildu ārstēšanu teju diviem tūkstošiem C hepatīta un HIV/AIDS pacientiem, kā arī ievērojami samazināt gaidīšanas laiku uz valsts apmaksātu ārsta konsultāciju vai izmeklējumu, informēja VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.

Tāpat tiktu palielināta alga ārstniecības personām. Novirzot papildu 80 miljonus ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai, vidējā darba samaksa tiktu palielināta ārstiem, māsām un māsu palīgiem.

Saskaņā ar VM ziņoto reformu īstenošanai veselības nozarē no Eiropas Komisijas atļautās budžeta deficīta atkāpes – 34,3 miljoniem eiro – 12,3 miljoni eiro novirzīti reformām onkoloģijas jomā, savukārt 22 miljoni eiro rindu mazināšanai pie speciālistiem, uz diagnostiskajiem izmeklējumiem, dienas stacionārā un ambulatorajā rehabilitācijā un reformām valsts kompensējamo medikamentu nodrošināšanai C hepatīta pacientiem.

Lai izpildītu visus VM konceptuālajā ziņojumā izvirzītos mērķus, veselības nozarei finansējums būtu jāpalielina līdz 14% no valsts kopbudžeta, teikts ziņojumā.