Partijas "Vienotā Krievija" biedrs un aktīvs motokluba "Nakts Vilki" dalībnieks Konstantīns Karakovskijs, kurš kopā ar citiem viņa pārstāvētā motokluba baikeriem piedalījies Krimas aneksijā, iegādājies dzīvokli Daugavpilī, bet Līvānos dzīvoklis pieder Krievijas Aizsardzības ministrijas preses atašejam, vēstī TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Putina partijas "Vienotā Krievija" ierindas biedrs Konstantīns Karakovskijs ir ne tikai "Nakts vilku" paspārnē esoša cīņas kluba vadītājs, bet ir starp Istru un Maskavu esoša 3000 iedzīvotāju neliela ciemata Snegiri pašvaldības priekšsēdētājs. Atsaucoties uz laikrakstu "Novaja gazeta", raidījums ziņo, ka Karakovskijs ir starp slepeni no Putina puses apbalvotiem "Krimas neatkarības cīnītājiem".
"Nekā Personīga" noskaidrojis, ka Karakovskijs jau 2012. gada jūlijā nopircis nelielu dzīvokli Līvānos, Zaļajā ielā 21. Dzīvokļa agrākais īpašnieks raidījumam apgalvojis, ka pirkuma brīdī bijis ārpus Latvijas un darījumu ar Karakovskiju kārtojis viņa radinieks, bet mājas iedzīvotāji stāsta, ka dzīvoklis jau labu laiku nav apdzīvots. 2013. gadā dzīvoklis pārdot un par tā īpašnieku kļuvis kāds Nodarijs Georgadze.
Kāds blakus kāpņu telpā dzīvojošais Karakovskija dzīvokli remontējis un raidījumam atklājis, ka pēdējos gados remontējis vismaz sešus dzīvokļus, kurus Līvānos nopirkuši dažādi maskavieši. Naudu strādniekiem nav maksājuši īpašnieki, bet gan kāds vietējais iedzīvotājs, kurš esot maskaviešu uzticamības persona. Tieši meistars raidījumam pastāstījis, ka remontējis arī Krievijas Aizsardzības ministrijas preses atašejam piederošo dzīvokli turpat, Līvānos.
Karakovskijs nu jau dažus gadus kļuvis par Daugavpils iedzīvotāju. Viņš par 2400 eiro nopircis dzīvokli un savu īpašumu Latvijā apmeklējot bieži. Vienlaikus to, kāda veida iebraukšanas dokumentus Latvija Karakovskijam un viņa sievai izsniegusi, neviena no "Nekā Personīga" aptaujātajām atbildīgājām iestādēm atbildēt nav spējusi.
Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde apgalvojusi, ka arī dažus tūkstošus eiro vērtais dzīvoklis Daugavpilī varētu būt pietiekams pamatojums pieprasīt Šengenas vīzu ceļošanai pa Eiropas Savienību. Savukārt Ārlietu ministrijā skaidrots, ja katrs vīzas pieteikums tiek vērtēts individuāli. Ja rodas bažas, tad persona tiekot izpētīta padziļināti, iesaistot arī citas atbildīgās institūcijas. Vai tas noticis Karakovskija gadījumā, ministrija neatklāj. Tieši tā pat neko par konkrēto ieceļotāju no Krievijas nav precizējusi Drošības policija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
