Valsts prezidents Raimonds Vējonis Saeimai atgriezis grozījumus Kredītiestāžu likumā arī tādēļ, ka Saeima tos skatījusi vienā laikā ar tiesas procesu par administratoru maiņu "Trasta komercbankā", savukārt grozījumus atbalstījušie deputāti pat vērsušies pie prezidenta kancelejas darbiniekiem, cenšoties tos pierunāt likt valsts pirmajai amatpersonai pārdomāt savu izvēli, svētdien ziņo raidījums "Nekā Personīga".
Valsts prezidenta juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme raidījumam atzinusi, ka likums ar noteiktu mērķi un nepieciešamība to padarīt stingrāku ir vērtējama pozitīvi, tomēr konkrētajā gadījumā bijis redzams, ka šādā veidā tiek ārkātīgi sašaurināts vispār iespējamo kandidātu loks, kas var būt kredītiestāžu iespējamie maksātnespējas administratori. "Protams, prezidentam arī ir jautājumi par šo te laiku, kad šis te regulējums tiek grozīts un pilnveidots vienlaikus ar Trasta komercbankas šo te likvidācijas procesu un visu, kas ir ap šo jautājumu," klāstījusi Vējoņa padomniece juridiskajos jautājumos.
Raidījums ziņo, ka Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Imants Parādnieks, kas virzījis grozījumus Kredītiestāžu likumā, vēl aizpagājušo nedēļu kopā ar tā dēvētajā "Trasta komercbankas" krimināllietā aizdomās turēto un apcietināto maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu spēlējuši kārtis, precīzāk, zoli. Savukārt Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs to komentējis, nosakot: "Cilvēks spēlēja ar Imantu Parādnieku kārtis un jau nākamajā nedēļā viņu paņem. Nu es negribētu teikt, ka kāršu spēle pie tā noveda. Bet acīmredzot, dzīvesveids.
Par Parādnieka grozījumiem iepriekšējā nedēļā balsoja ZZS deputāti. Šonedēļ Budžeta un finanšu komisijas sēdē reveransu ZZS izrādīja Imantrs Parādnieks, kurš balsoja par Ingūnas Sudrabas (NSL) ierosinātajiem un ZZS virzītajiem grozījumiem Finanšu instrumentu tirgus likumā. Grozījumi paredz palielināt mazākuma akcionāru iespējas. Pret tiem iebildumus izteicis Saeimas Juridiskais birojs, Finanšu ministrija, kā arī Iekšlietu ministrija.
"Vientības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa, kas ir pret likuma grozījumiem, paudusi, ka tajos, iespējams, ieinteresēti mazākuma akcionāri Ventspils uzņēmumos, kur tagad vairākuma akcionārs ir starptautiskais koncerns "Vitol", vēstī raidījums. "Nav prasīts viedoklis Ārvalstu investoru padomei, kas nostāda dīvainā situācijā mazākuma akcionāru daudz izdevīgākā situācijā pret vairākuma akcionāru. Un tā kā ņemot vērā, ka šos grozījumus sniegusi Ingūna Sudraba, pēc tam ir bijis ZZS cits atbildes žests, kurā pretēji koalīcijas līgumam ir atbalstīts Sudrabas kundzes pieteikums, kurā ir uzrunājis gan juridiskais birojs par šiem atzinumiem un ir lūdzis tomēr izvērtēt šo normu atbilstību Satversmei, nu, acīmredzot, ir viens konkrēts uzņēmums kādā konkrētā ostas pilsētā, kurā ir," viedokli paudusi deputāte.
Tikmēr priekšlikuma iesniedzēja Sudraba skaidrojusi, ka to darījusi, jo "bieži mazākuma akcionāri nespējot savas tiesības aizstāvēt tajos gadījumos, kad vairākuma akcionārs faktiski ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums, ka vairākuma akcionāram ir jāizsaka mazākuma akcionāram piedāvājums atpirkt akcijas, vairākuma akcionārs no tā var veiksmīgi gadiem izvairīties".
Likumu Saeima skatīs nākamnedēļ. Ja Saeima to pieņems, tad deputāti no "Vienotības" un Latvijas Reģionu apvienības plāno vērsties pie Valsts prezidenta, lai viņš arī šo likumu neizsludina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
