Lasītājs: to, ka jāsēž mājās aiz aizvērtiem logiem, uzzināju vien vēlā vakarā  (57)

"Svētdienas vakarā atgriezos Jūrmalā, jo dzīvoju Dubultos. Debesīs redzēju melnus dūmus. Uzreiz zvanīju 112, lai uzzinātu, kas noticis un vai ir droši turpināt ceļu. Klausulē paskaidroja, ka noticis ugunsgrēks un ka tālāk braukt nevajadzētu. Kad vaicāju, kā man rīkoties, ja dzīvoju Jūrmalā, atteica, ka tādā gadījumā lai braucu. Pavaicāju arī, vai dienests medijiem jau paziņojis par notikušo un brīdinājis, lai cilvēki uzturas mājokļos un aizver logus. Man atbildēja, lai es netraucēju strādāt," klāsta Bernards.

Vīrietis turpināja ceļu, vietā, kur iebrauc Jūrmalā, apstājās pie policijas punkta un likumsargiem pajautāja, vai viņiem ir kas vairāk zināms par ugunsgrēku. Bernards lēš, ka tas varētu būt noticis ap septiņiem vakarā un ka ugunsgrēks bija izcēlies jau pirms trim stundām. Policisti viņam nevarēja neko pastāstīt.

Kopīgi atvēruši portālu "Delfi" un par ugunsnelaimi izlasījuši. Policisti piezvanījuši uz iecirkni, taču arī tur neviens neko nevarēja pateikt. Tad sazinājušies arī ar ceļu policiju, bet bez rezultāta. Vīrietim arī nevarēja dot padomu, kur lai viņš šādā situācijā vēršas, stāsta lasītājs.

Bernards sazinājās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbiniekiem pa mājaslapā norādīto diennakts uzziņu tālruni. Darbinieks esot atbildējis profesionāli, kā arī ieteicis sazināties ar 112. "Vēlreiz zvanīju. Klausuli pacēla tas pats dežurējošais un atbildēja: "Jā, mums ienāk zvani. Mūsu nodaļa, kas atbildīga par sabiedrības informēšanu, sākusi strādāt." Bija jau pusastoņi vakarā. Kā tas iespējams, ka sabiedrības informēšanas nodaļa darbu sāk vairākas stundas pēc ugunsgrēka izcelšanās?" šoku neslēpj Bernards. Vīrietis devās arī uz tuvāko ugunsdzēsēju nodaļu, kuras vadība bija devusies izsaukumā.

Kad Bernards ieradās pie savas mājas, viņš ieraudzīja, ka pagalmā pilns ar māmiņām un bērniem. Virs viņu galvām pletās milzīgs melnu dūmu mākonis. "Es, protams, neesmu nekāds speciālists, bet vienalga pateicu, ka es ar saviem bērniem pagalmā nesēdētu. Viņas piekrita, paņēma bērnus un iegāja mājā," stāsta vīrietis.

Viņš pēc tam piezvanījis Lietuvas vēstniecībai Latvijā, lai beidzot noskaidrotu, kas īsti aizdedzies un cik bīstams ir ugunsgrēks. "Desmitos vakarā es beidzot saņēmu atbildi. Jā, sēdiet mājās, aizveriet logus," atminas Bernards. Vīrietis stāsta, ka pērn Lietuvā izcēlās nopietns ugunsgrēks, dega riepas, cilvēki saindējās ar dūmiem un nokļuva slimnīcā. Videi bija nodarīts nopietns kaitējums. Lietuvā gan darbojoties īpašs dienests, kurš ārkārtas situācijā, piemēram, negaisa laikā, iedzīvotājiem sūta īsziņas ar brīdinājumiem un instrukcijām, kā rīkoties.

"Manuprāt, tas ir pareizi, jo šādās ārkārtas situācijās ir jābūt reaģēšanas plānam un saskaņotai atbildīgo dienestu darbības koordinācijai. Tas, ko es ieraudzīju Jūrmalas ugunsgrēka laikā, ir pilnīgs bardaks. Ziniet, kad Jūrmalā notiek velomaratons, policija stāv uz katra krustojuma, bet, kad noticis nopietns ugunsgrēks, neviens neko nezina," savu pārsteigumu neslēpj lasītājs.

Lasītājam radušies vairāki jautājumi. Kāpēc 112 dienestā laikus neinformē iedzīvotājus par to, ko darīt tādās situācijās? Kāpēc VUGD nodaļa, kas atbildīga par sabiedrības informēšanu, sāk strādāt tikai pāris stundu pēc ugunsgrēka sākšanās? Kāpēc nav pa telefonu sasniedzama speciālista, kuram tādās situācijās var piezvanīt un kurš izstāstīs, kā jārīkojas? Visbeidzot, kāpēc videi nodarīto kaitējumu atbildīgais dienests devās izmērīt tikai nākamajā dienā? Līdz tam Jūrmalas iedzīvotājiem bija jāelpo gaiss, pat nezinot, cik lielā mērā tas saindēts.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informācijas nodaļas vadītāja Inta Šaboha portālam "Delfi" skaidro, ka saistībā ar Jūrmalā izcēlušos ugunsgrēku neradās nepieciešamība apziņot iedzīvotājus, jo notikušais apdraudējumu neradīja. "Gadījumos, kad ir apdraudēta iedzīvotāju drošība, dienests iedarbina trauksmes sirēnas, kā arī darbinieki dodas apziņot cilvēkus, iedarbinot skaļruņus, apstaigājot mājas. Cilvēki nebija apdraudēti, ko arī norādīja Valsts vides dienesta darbinieki preses konferencē. Aizvadītajā diennaktī vējš dūmus cēla gaisā un izkliedēja. Iedzīvotājiem bija ieteikts aizvērt logus, ja pa tiem iekšā nāk dūmi. Tomēr tas nebija obligāts nosacījums," pauž Šaboha.

Vairāk par to, kā rīkoties ārkārtas situācijā, VUGD pārstāve aicina lasīta glābšanas dienesta mājaslapā. Komentējot lasītāja vēstīto, Šaboha norāda, ka pārmetumi ir nevietā, jo masu mediju pārstāvji ar viņu personīgi sazinājās vien pārdesmit minūtes pēc notikušā, saņemot atbildes uz visiem jautājumiem. Par ugunsgrēku vēstīja gan interneta portāli, gan arī sabiedriskā televīzija un radio. Tāpat VUGD darbinieki iedzīvotājus informēja sociālajos tīklos. "Es pati darbu beidzu divos naktī. Ja kādam iedzīvotājam ir radies jautājums, neizpratne par to, kā rīkoties, esmu sasniedzama pa VUGD mājaslapā norādīto tālruņa numuru," teic Šaboha.

Tāpat iedzīvotāji ārkārtas situācijā aicināti zvanīt uz 112, tomēr ne tādos gadījumos, kad māc ziņkāre par to, kas tieši deg konkrētā adresē. VUGD darbiniece arī kategoriski noliedz, ka atbildīgie dienesti Latvijā nespēj strādāt saskaņoti, jo ugunsgrēka laikā notikuma vietā strādāja gan ugunsdzēsēji, gan arī policija un ātrā palīdzība. Notikuma vieta operatīvi bija ierobežota, lai neapdraudētu cilvēkus.