Vides eksperte: Jūrmalas ugunsgrēkā izdalītais dioksīns dabā nesadalās  (18)

Simanovska norādīja, ka no degošas plastmasas izdalošos dioksīnus dabā ir ļoti grūti konstatēt, bet tie ir kaitīgi arī mazā koncentrācijā. Pēc Simanovskas domām, kaitējums videi šajā gadījumā ir nodarīts milzīgs. "To var aprēķināt, balstoties uz iepriekš veiktiem pētījumiem par pasaulē līdzīgiem gadījumiem. Es domāju, ka Latvijā noteikti ir institūcijas, kas, zinot apjomu un apstākļus, to var aprēķināt," sacīja Simanovska.

Organizācijas pārstāve uzskata, ka nav tik svarīgi, vai vējš ugunsgrēka radītās kaitīgās vielas ir aizpūtis prom. "Pat ja ir aizpūsts prom uz Baltijas jūru vai Zviedriju, tas viss pēc tam tāpat atnāks atpakaļ caur šprotēm uz šķīvjiem," teica Simanovska, norādot, ka tas pats attiecināms arī uz sauszemes dzīvniekiem, jo dioksīns saglabājas barības ķēdē.

Taujāta par dioksīna ietekmi uz cilvēku veselību, Simanovska stāstīja, ka Jūrmalas un tās tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem akūtas un smagas slimības nav sagaidāmas. "Kā piemēru var minēt Itālijas Sovezo, kur 70. gados uzsprāga rūpnīca, un atmosfērā nonāca milzīgs dioksīna daudzums. Pāris iedzīvotājiem kancerogēnas parādības bija novērojamas vien pēc 20 gadiem, bet, protams, tam ir vēl daudzi citi ietekmējošie faktori," sacīja Simanovska. Viņa uzsvēra, ka par veselībai nodarītu kaitējumu vairāk vajadzētu uztraukties tiem, kuri paši dedzina atkritumus savos pagalmos vai kamīnos.

Taujāta par Jūrmalas ugunsgrēka saturu, Simanovska sacīja, ka komersants lavierē ar augstvērtīgu materiālu definīciju: "Augstvērtīgi plastmasas atkritumi ir tikai tad, kad pārstrādāti granulās. Ja pat ir sašķiroti, kamēr nav sastrādāti, tikmēr tie vēl ir atkritumi.'' Tai pat laikā, pēc viņas domām, Valsts vides dienesta rīcības gada garumā ir bijušas nenopietnas, ņemot vērā, ka objektā tiek uzglabāti 23 000 tonnas atkritumu.