Ugunsgrēks Ventspils šosejā Jūrmalā - 8
Foto: VUGD

Nelegālā Jūrmalas izgāztuve, kurā svētdien izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, izgaismo problēmas, kas samilzušas kopš Vides ministrijas likvidācijas un šobrīd vides aizsardzības uzraudzība Latvijā nonākusi kritiskajā punktā, uzskata Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

"Jūrmalas nelegālās atkritumu izgāztuves postošā ugunsgrēka gadījums ir rezultāts nesakārtotajiem atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, kuri gadiem ilgi rotē pa ierēdņu koridoriem un pinas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu lobija valgos," uzsver Tavars.

Viņa ieskatā ievesto atkritumu plūsma, neskatoties uz to, ka robežsardzei jāziņo Valsts vides dienestam (VVD) par atkritumu ievešanu Latvijā, iespējams, netiek kontrolēta. "Vides un dabas aizsardzības sektors ir atstāts ierēdņu līmenī, kaut gan tam būtu jābūt politiķu darba kārtībā," secina LZP valdes priekšsēdētājs.

"Lai cik kompetents būtu VARAM ministrs, šaubos vai kāda spēkos ir vienlīdz būtiski iedziļināties e-lietās, reģionu attīstībā, pašvaldību uzraudzībā un vides aizsardzībā, tāpēc vienmēr kāda nozare paliks pabērna lomā," pauž Tavars.

LZP valdes ieskatā VVD un tās vadītājas Ingas Koļegovas atbildes reakcija uz notikušo ir neizprotama un nosodāma. Tā vietā, lai atzītu problēmas sistēmā, "nekavējoties tika uzsāktas "raganu medības" un ātri vien atrasts grēkāzis – Jūrmalas pilsētas dome".

Savukārt VVD sniegtā informācija masu saziņas līdzekļos ir pretrunīga un melīga, norāda LZP valdes priekšsēdētājs. Ziņas par nelegālo atkritumu laukumu dome no iedzīvotājiem un pašvaldības bija saņēmuši jau 2016. gada vasarā.

Tavars LZP vārdā aicina premjeru Māri Kučinski (ZZS) pieteikt pirmdienas Koalīcijas sadarbības padomes sēdē jautājumu par valdības rīcību saistībā ar ugunsgrēku Jūrmalā.

Jau ziņots, ka 18. jūnijā pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Kopējā plastmasas krāvumu degšanas platība bija 12 000 kvadrātmetri jeb 1,2 hektāri.

Dzēšanas darbos vienlaikus iesaistījās aptuveni 50 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsēji, bet kopā ar virsniekiem un vadību iesaistīto VUGD pārstāvju skaits sasniedzis 74.

Glābējiem palīgā tika nosūtīti arī divi "Latvijas Dzelzceļa" ugunsdzēsības vilcieni un divas Valsts meža dienesta ugunsdzēsības autocisternas, bet Nacionālo bruņoto spēku helikopters nodrošināja ugunsgrēka dzēšanu no gaisa.

Valsts policija sākusi kriminālprocesu par šo ugunsgrēku.

VVD skaidroja, ka izgāztuvē bija uzkrāti aptuveni 23 tūkstoši tonnu atkritumu. Dienesta darbinieki norādīja, ka uzņēmums ''Prima M'' nebija saņēmis atbilstošas atļaujas darbību veikšanai ar atkritumiem un darbojās nelegāli. Tāpat dienestā jau iepriekš ir saņemtas sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem par smakām, kukaiņiem un žurkām.

VVD bija izdevis rīkojumu izvest nelikumīgi glabātos atkritumus no teritorijas līdz 1. jūnijam, bet uzņēmējs šo lēmumu pārsūdzēja. Neraugoties uz šīm darbībām centrālā struktūrvienība atstāja lēmumu negrozītu un atkritumi bija jāizved līdz 24. jūnijam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!