Daugavpils mediju vide ir viena no bīstamākajām Latvijā, vērtē eksperti  (9)

Viņa norādīja, ka vairāki Daugavpilī esošie mediji pieder dažādām vietējām biznesa grupām, kas, pēc Rudušas teiktā, nodarbojas ar satura un raidlaika pārdošanu pircējiem no Krievijas. Tas mediju stipruma ziņā Daugavpili padara par vienu no bīstamākajiem reģioniem Latvijā, tādējādi radot apdraudējumu valsts informatīvajai telpai kopumā.

Centra vadītāja sacīja, ka Daugavpils iedzīvotājus Latvijas nacionālie mediji nesasniedz vispār un tur esošajā mediju telpā pārsvarā tiek izmantotas atsauces uz Krievijas medijiem, kas rada pamatu bažām par Krievijas propagandas izplatību Latvijā.

Ruduša norādīja, ka Latvijā nav regulējuma viltus ziņu un pirkta mediju satura izskaušanai, uzsverot, ka šajā jomā ir jāveic izmaiņas. Pēc BMIC direktores paustā, mediji ir būtisks valsts drošības aspekts – to stiprums ir daļa no sabiedrības spēka un noturības.

Kaut arī Daugavpilī esošā situācija ir satraucoša, BMIC direktore sacīja, ka situācija Latgalē kopumā nav kritiska. Tomēr viņa norādīja, ka pašlaik ir palielinājusies Ziemeļvalstu, Vācijas, Lielbritānijas un Nīderlandes interese palīdzēt veicināt mediju vides attīstību Latvijā, īpaši Latgalē. Ruduša sacīja, ka BMIC ar iepriekšminētajām valstīm sadarbojas dažādu projektu ietvaros, lai sekmētu Latvijas mediju telpas pilnveidi.

Ruduša skaidroja, ka BMIC cenšas strādāt ar medijiem un tajos ieguldīt, lai veicinātu kvalitatīvu žurnālistiku un saturu, tajā pašā laikā uzsverot, ka to nav iespējams darīt ar medijiem, kuri atklāti nodarbojas ar korupciju un piekopj sliktas žurnālistikas prakses.

BMIC vadītāja norādīja, ka ir svarīgi ieguldīt resursus žurnālistu, kā arī citu satura veidotāju prasmju pilnveidē, jo investīcijas žurnālistos ir ļoti cieši saistītas ar valsts drošību.

Tāpat Ruduša uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāju mediju pratība arī ir būtisks valsts drošības elements, jo ir svarīgi palīdzēt iedzīvotājiem atšķirt viltus ziņas no patiesas informācijas. BMIC direktore uzsvēra, ka tas ir īpaši nozīmīgi laikā, kad vairums cilvēku nodarbojas ar tīšu viltus ziņu veidošanu "klikšķu" biznesa ietvaros.

Ruduša sacīja, ka kopumā ir svarīgi pētīt mediju tirgu un auditoriju, lai noteiktu, kas ir aktuālākie procesi Latvijas mediju telpā un kuras ir tās vājās vietas, pie kurām ir nepieciešams strādāt, lai stiprinātu mediju vidi kopumā. Vienlaikus viņa piebilda, ka ir svarīgi mācīties arī no Ziemeļvalstīm un to pieredzes, kā arī veicināt ar tām sadarbību, jo savstarpējo sakaru veicināšana starp dažādu valstu medijiem palīdz stiprināt ne tikai vietējo, bet arī reģionālo mediju telpu.

BMIC direktore, atbildot uz deputātu jautājumiem par mediju ziņu vispārējo toni, sacīja, ka uzsvars uz negatīvām ziņām nav raksturīgs tikai Latvijai un, visticamāk, skaidrojams ar mediju centieniem "pārkliegt" citam citu, lai piesaistītu auditoriju.

Viņa skaidroja, ka negatīvo ziņu pārsvaru veicina arī spiediens uz mediju vidi, ko rada finansējuma trūkums, auditorijas fragmentācija un nepilnīga mediju spēja pielāgoties digitālajai videi. Tomēr Ruduša norādīja, ka pozitīvo toni mediju saturā iespējams nodrošināt, virzoties tuvāk konstruktīvās žurnālistikas konceptam, kuras centrā ir cilvēks un pozitīvās ziņas tiek veidotas balstoties uz labo piemēru, nevis radītas mākslīgi. Pēc viņas teiktā, viens no BMIC mērķiem ir sekmēt konstruktīvo žurnālistiku.

Uzklausot BMIC vadītājas pausto, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) norādīja, ka ir būtiski turēt žurnālistu profesionālo latiņu augstu, jo laikā, kad notiek saskarsme ar jauniem drošības izaicinājumiem, rodas bažas arī par pieaugošo cīņu par cilvēku prātiem informatīvajā telpā, tādēļ BMIC darbs ir svarīgs.