Sadot pa rīkli ģenerālprokuroram, ielikt savu prezidentu, slepeni vienoties par tās valdības graušanu, kurā strādā paša ministri – šādi vārdi un darbi atklājas žurnāla "Ir" publicētajās, iespējams, ietekmīgu politiķu sarunās viesnīcā "Rīdzenē". Vienā no likumsargu ierakstītajām sarunām, iespējams, parādoties arī šā brīža zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kuram ar kompanjoniem piederot zemesgabals Rīgas ostā, kurš juridiski paslēpts "zem svešām famīlijām".
Žurnāls atgādina, ka skaļā "oligarhu lieta" sākās pirms sešiem gadiem, kad Saeimas atteikums atļaut veikt kratīšanu tā brīža parlamenta deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā kļuva par vienu no Saeimas atlaišanas pamatojumiem.
Lietas pamatā bija aizdomas, ka "Rīgas Tirdzniecības ostas" (RTO) patiesie īpašnieki ir Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs. Tagad lieta ir pačibējusi, savukārt, kā iepriekš "Delfi" jau ziņoja, divi no šiem politiķiem jau "legalizējušies" kā RTO īpašnieki.
Žurnāls apraksta kādu epizodi no 2010. gada, kad Ainārs Šlesers pusdienojis kopā ar pašreizējo zemkopības ministru Jāni Dūklavu. Abi pārrunā arī 15. aprīlī notikušo Jāņa Maizīša izgāšanu Saeimā, kad koalīcija solīja, bet slēgtā balsojumā tomēr neatbalstīja ģenerālprokurora atkārtotu ievēlēšanu amatā.
"Aivars nodemonstrēja spēku un iedeva pa rīkli ģenerālprokuroram. Tas ir tāds spēka demonstrējums!" norāda Šlesers. Viņa teiktajam, kā dzirdams sarunā, piekrīt Dūklavs: "Jā, jā".
Tāpat Dūklavs un Šlesers apspriež ZZS iespējamo sadarbību ar "Saskaņu".
"Tajā sapulcītē, kurā es piedalos, skaidri un gaiši pateica, ka par (ZZS – red. piez.) kandidātiem var virzīt tikai tādus cilvēkus, kas reāli gatavi strādāt kopā ar PLL un "Saskaņas centru," atstāsta Dūklavs. Tomēr, kā norāda žurnāls, sarunā dzirdams, ka Šlesers ir nobažījies, ka ZZS tiks ievēlēti pārāk daudz "nekontrolējamu lumpeņu". Viņš uzsver, ka jāstrādā, lai līdz 2010. gada vēlēšanām varētu veidot koalīciju kopā ar "Saskaņu".
"Mans aprēķins ir tāds – ja ZZS nodrošina pareizos cilvēkus sarakstā, tad mums nav problēmas uztaisīt absolūto vairākumu," saka Šlesers. "Aivaram arī tāds mērķis," viņš piebilst.
Sarunu laikā, iespējams, dzirdams, kā Dūklavs palūdz Šleseram kā brīvostas valdes priekšsēdētājam "vienu praktisku jautājumu". "Man arī tanī skaitā ostā viens zemes gabals pieder tīri privāti," stāsta ministrs. Īpašums esot Daugavas kreisajā pusē, vairāki hektāri. "tur zem vienas firmiņas jeb zem divām viņš tagad ir piereģistrēts." Īpašnieki esot vairāki, turklāt visi "zem svešām famīlijām". Pašam Dūklavam, kā noprotams no sarunām, piederot 10% zemes, bet tagad kompanjoni vēlētos īpašumu pārdot un saņemt "15 ļimončikus". Šlesers viņam atbild, ka par tādām naudām nav ko sapņot.
"Ir" vēlējies noskaidrot, uz kādas firmas vārda reģistrēts Dūklava zemes kopīpašums Rīgas ostā un vai viņš to atbilstoši likuma deklarējis. Ministrs, izdzirdot žurnāla "Ir" žurnālistu lūgumu komentēt "Rīdzenes" sarunās dzirdēto, nav atbildējis un, nepaskaidrojot neko, pārtraucis sarunu.
Žurnālā publicētas arī sarunas, kurās, iespējams, dzirdams, kā Šlesers un Lembergs apspriež, kuru kandidātu varētu virzīt par prezidentu.
"Par kuru cilvēku tu vari, bļaģ, garantēt, ka viņš nebūs otrs Zatlers, nu, pasaki?" retoriski, iespējams, vaicājis Lembergs. Dzirdams, kā, iespējams, Šlesers uz Lemberga jautājumu atbild: "Saproti, tev tādas situācijas varbūt vairs nebūs - tev šoreiz ir iespēja uztaisīt prezidentu un premjeru. Es domāju, ka gan Urbanovičs, gan Andris, mēs piekritīsim. (..) Izvēlies tikai, kurš ir premjers un kurš prezidents, Aivar!"
Pie prezidenta vēlēšanu temata, iespējams, Lembergs un Šlesers atgriežas vēl citā sarunā, kas fiksēta 2011. gadā. Tostarp dzirdams, kā Lembergs ir nikns uz bijušo valsts prezidentu Gunti Ulmani, kurš sācis cilāt Šķēles vekseļa lietu un nodēvējis Lembergu par pēdējo oligarhu. Lembergs sāk Šleseram stāstīt, ka Ulmaņa ievēlēšanu uz otro termiņu 1996. gadā noorganizējis tieši viņš kopā ar Šķēli. "Un tur bija zināms budžetiņš – ne jau par skaistām acīm. Ulmanim vajadzētu Andrim, bļaģ, visu laiku roku bučot, bļaģ."
Tāpat žurnālā aprakstīta situācija 2010. gada, kad pēc vājiem Saeimas vēlēšanu rezultātiem satiekas Lembergs un Šlesers. Abi apspriež, kā tomēr pārņemt varu pēc prezidenta vēlēšanām.
"(..) Man tā pieeja ir baigi vienkārša. Nu, pieņemsim, labi – ZZS būtu vinnējuši. Nu, labi - Lembergs premjers. Kas – valūtas fonds man nāktu pretī kaut kur? Izdrāztu kā mazo ezi, pareizi? Tāpēc es pieslēdzos vēlēšanu kampaņai pēdējā nedēļā. (..) man bija bail, ja uziešu ar pilnu švunk – a mēs novinnēsim, a ko tad es darīšu? A nahren man tas vajadzīgs?" jautā Lembergs.
Šlesers atbild: "Aivar, O.K., bet ko mēs darām?"
"Šobrīd nedarām neko. Pozīcija vienkārša – Dombrovskis uzvarējis , veido valdību (..). Lai viņš izdara visus tos darbus, kas jādara. Viņam nebūs labu ziņu. (..) Labi, pieņemsim, Dombrovskis nav premjers. A kas ir premjers, pasaki – kurš? Šlesers ar astoņām balsīm neiet cauri. Es? Es esmu idiots? Urbanovičs neiet krastā. Vot vienkārša problēma! Vajadzīgs cilvēks, kas…", iespējams, spriež Lembergs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
