Vairākums politiķu pauž atbalstu Vējoņa iniciatīvai par tautas vēlētu prezidentu  (80)

Tomēr nav zināms, vai šādiem Satversmes grozījumiem būtu nodrošināts "dubults" divu trešdaļu deputātu atbalsts. Izmaiņas valsts pamatlikuma attiecīgajā pantā var pieņemt, ja Saeimas sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas no parlamentāriešiem un ja par grozījumiem nobalso vismaz divas trešdaļas no klātesošajiem deputātiem. Tāpat atklāts esot jautājums, vai grozījumus izdotos attiecināt uz vēlēšanām 2019. gadā.

Partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzsvēra, ka politiskais spēks ideju par tautas vēlētu prezidentu atbalsta kopš 1993. gada. Politiķis norādīja, ka šāds regulējums jāpieņem, jo "tauta to grib", un atgādināja, ka pats vairākkārtīgi ir rosinājis tautas vēlētā prezidenta institūta ieviešanu. Viņš gan piebilda, ka Vējoņa priekšlikuma izteikšanas laikā Saeimas zālē dzirdamā "ņurdoņa" liecina, ka parlamentā šajā jautājumā ir arī atšķirīgas pozīcijas.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Latvijas Zemnieku savienības (LZS) vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka LZS deputāti atbalstītu tautas vēlēta prezidenta ideju. Reizē Brigmanis pieļāva iespēju, ka arī otra ZZS veidojošā partija Latvijas Zaļā partija (LZP) pēc Vējoņa aicinājuma varētu atbalstīt šo priekšlikumu. Politiķis gan piebilda, ka nevar šajā jautājumā spriest LZP vietā.

Vējonis pirms viņa ievēlēšanas par Valsts prezidentu bija pilntiesīgs LZP biedrs.

"Vienotība" priekšlikumu par tautas vēlētu prezidentu neatbalsta, jo pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir bīstami pāriet uz prezidentālu vai pusprezidentālu valsts iekārtu, sacīja politiskā spēka priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns. "Visu cieņu prezidentam, bet šo priekšlikumu neatbalstu," sacīja politiķis. Viņš norādīja, ka pareizs risinājums būtu noteikt, ka Valsts prezidentu Saeima ievēl atklātā balsojumā.

Nacionālajā apvienībā "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) tradicionāli ir bijuši atšķirīgi uzskati, jo "Visu Latvijai!" ierasti atbalstījusi šo ideju, bet TB/LNNK bijusi skeptiskāk noskaņota, sacīja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Tāpēc nacionālā apvienība nav formulējuši vienu pozīciju, tomēr Dzintars personīgi atbalsta šo priekšlikumu, jo Valsts prezidentam par savu darba devēju būtu jāuzskata Latvijas pilsoņi. Attiecībā uz Vējoņa iezīmēto termiņu 2019. gadu esot jautājums, vai līdz tam laikam būs iespējams izstrādāt visas nepieciešamās izmaiņas.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) noteikti atbalsta šo ideju un mēģinās to atkārtoti iesniegt Saeimā, līdzīgi kā LRA to jau darīja 12. Saeimas darba sākumā, sacīja LRA frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. Ņemot vērā, ka priekšlikumu piedāvā Valsts prezidents, esot cerība, ja valdošā koalīcija arī to varētu atbalstīt. Viņa norādīja, ka ar šāds solis varētu palīdzēt mazināt valstī pastāvošo uzticības krīzi.

Partija "No sirds Latvijai" atbalsta šo priekšlikumu, apliecināja Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Arī NSL jau iepriekš paudusi atbalstu tautas vēlētam Valsts prezidentam. Politiķe norādīja, ka ir svarīgi kvalitatīvi sagatavot ne tikai Satversmes grozījumus, bet arī likumprojektu par vēlēšanu kārtību, kas paredzētu "personību, nevis naudas sacensības". Sudraba pauda bažas, vai visus izmaiņas būs iespējams paveikt tik īsā laikā līdz nākamajām Valsts prezidenta vēlēšanām, reizē piebilstot, ka to ir iespējams paveikt, ja ir politiskais atbalsts.

Jau ziņots, ka ka Vējonis šodien tradicionālajā uzrunā parlamentam aicināja Saeimu noteikt, ka Valsts prezidentu jau 2019. gadā ievēlētu tauta.

Vējonis aicināja Saeimu nekavēties un nepieciešamos grozījumus Satversmē izskatīšanai virzīt šajā rudenī, un tautas vēlētam Valsts prezidentam būtu jāpiešķir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, piebilda Vējonis.