Latvijā bērnu zīdīšanas rādītāji četras reizes labāki nekā vidēji Eiropā  (13)

Eiropas valstīs krūts barošanu saņem vidēji 15% zīdaiņu, bet Latvijā - apmēram 60%.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, Latvijā krūts barošanu vismaz sešas nedēļas pērn saņēma 91,7% zīdaiņu, trīs mēnešus - 76,2%, sešus mēnešus - 56,6%, bet gadu - 26,4%.

Grope sacīja, ka zīdīšana un mātes piena saņemšana ir ļoti būtiska, jo bērnam nav labāka produkta par mātes pienu. Tas, vai mātei ir piens vai nav, esot atkarīgs no viņas prāta un labsajūtas, jo būtībā barot var jebkura māte, bet svarīgi tas, cik viņa ļoti to vēlas un cik labvēlīgi ir apstākļi ģimenē.

Grope norādīja, ka, protams, vieglāk ir pudelē sasildīt maisījumu, turklāt zīdīšana ar krūti prasa mātes klātbūtni.

Asociācijas prezidente norādīja, ka bērnam mātes piens vajadzīgs, jo tajā ir olbaltumvielas, kas citos produktos nav, aminoskābes, taukskābes, vitamīni, imūnglobulīni, proti, antivielas pret tām slimībām pret kurām māte ir potēta vai pārslimojusi.

Pēc Gropes paustā, bērnus, kas neko citu bez mātes piena nesaņem, sauc par ekskluzīvi zīdītiem bērniem. Patlaban parādoties pētījumi, ka ekskluzīvā zīdīšana ir ļoti laba, bet tomēr bērna iepazīstināšana ar jaunām garšām būtu jāsāk agrāk, jo, pagaidām gan hipotētiski, tiem bērniem, kas dzer tikai mātes pienu līdz sešiem mēnešiem, biežāk esot alerģiska izpausmes. Tomēr pētījumu pierādījumu līmenis nav pietiekams, lai šādu rekomendāciju ieviestu, bet patlaban medicīnas sabiedrībā tiek runāts, ka tomēr varbūt no četriem mēnešiem būtu jāiepazīstina ar jaunām garšām.

Pēc Gropes paustā, arī zīdīšanas ilgums ir diskutabls jautājums, tomēr, pēc viņas domām, pārtraukšanai vajadzētu būt laikā no gada līdz diviem, un ilgāk par diviem gadiem bērnu zīdīt nevajadzētu. "Principā, kad bērnam parādās zobi, tas traucē gan sakodienam, gan arī bērniem biežāk bojājas zobi," skaidroja Grope.

Viņas kā pediatres rekomendācija ir bērnu zīdīt līdz gadam attiecīgā vecumā, pievienojot klāt to, kas bērnam nepieciešams papildus.