Jūrmalas nelegālās izgāztuves, kurā pirms nedēļas izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, sakopšanai un monitoringam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem lūgs piešķirt līdz 700 tūkstošiem eiro, pēc koalīcijas pārstāvju sanāksmes paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
Pirmdien Sadarbības padomes sanāksmes sēdē tika pārrunāta valdības rīcība saistībā ar plašo ugunsgrēku Jūrmalā.
Ņemot vērā to, ka uzņēmums "Prima M" ir atteicies attīrīt savu teritoriju Jūrmalā, jau otrdien valdība lems par 700 tūkstošu eiro piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai sakoptu ugunsgrēka skarto teritoriju un veiktu citus nepieciešamos darbus, tostarp vides monitoringu.
Gerhards uzsvēra, ka līdzekļi pēc tam tiks piedzīti no vainīgajiem un Valsts vides dienests (VVD) vērsīsies pret uzņēmumu, kas saimniekoja nelegālās izgāztuves teritorijā.
Tāpat, ņemot vērā to, ka atkritumu saturs, visticamāk, ievests no Zviedrijas, Latvijas institūcijas sadarbosies ar Zviedrijas iestādēm, lai izmeklētu šo lietu.
Kā informēja Gerhards, šonedēļ būs zināmi gruntsūdeņu analīžu rezultāti.
Jau ziņots, ka 18. jūnija pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Kopējā plastmasas krāvumu degšanas platība bija 12 000 kvadrātmetri jeb 1,2 hektāri.
Dzēšanas darbos vienlaikus iesaistījās aptuveni 50 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsēji, bet kopā ar virsniekiem un vadību iesaistīto VUGD pārstāvju skaits sasniedzis 74.
Glābējiem palīgā tika nosūtīti arī divi "Latvijas Dzelzceļa" ugunsdzēsības vilcieni un divas Valsts meža dienesta ugunsdzēsības autocisternas, bet Nacionālo bruņoto spēku helikopters nodrošināja ugunsgrēka dzēšanu no gaisa.
Valsts policija sākusi kriminālprocesu par šo ugunsgrēku.
VVD skaidroja, ka izgāztuvē bija uzkrāti aptuveni 23 tūkstoši tonnu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
