Septiņu gadu laikā – no 2010. gada līdz 2017. gadam – jaunsargu skaits Latvijā pieaudzis vairāk nekā divas reizes, liecina Aizsardzības ministrijas (AM) informatīvais ziņojums par Jaunsardzes attīstības plāna īstenošanu pēdējos trīs gados.
2010. gadā valstī bija 3839 jaunsargi un 257 jaunsargu mācību grupas, bet 2017. gadā jaunsargu skaits bija palielinājies līdz 8256 bērniem un jauniešiem, kas apvienojušies 561 mācību grupā. Turklāt mācību iestāžu skaits, kas pasniedz valsts aizsardzības mācību, trīs gadu laikā pieaudzis par sešām, sasniedzot 17 izglītības iestādes, un interese par šāda mācību priekšmeta iekļaušanu izglītības saturā ar katru gadu pieaug, min ministrija.
Ņemot vērā jaunsargu skaita pieauguma tendenci, AM prognozē, ka līdz šā gada beigām tiks sasniegts plānotais jaunsargu skaits – 9000.
Jaunsardzes attīstības plāns 2015.-2024. gadam paredz padarīt Jaunsardzi par pieejamu, profesionālu un nodrošinātu nacionāla mēroga jaunatnes patriotiskās audzināšanas kustību. Pieņemot plānu, tika izvirzīts mērķis līdz 2024. gadam iesaistīt Jaunsardzē 10% skolu jauniešu un nodrošināt tās pieejamību visās Latvijas administratīvajās teritorijās.
Atskaitoties par plāna izpildi, AM norāda, ka 2014. gada beigās Jaunsardze darbojās visās deviņās republikas nozīmes pilsētās, bet no kopumā 110 novadiem jaunsargu apmācība īstenota tikai 86 novados. Patlaban izdevies panākt, ka Jaunsardze pieejama visos 110 novados.
Plāna īstenošanai organizācija saņēma papildu finansējumu un tāpēc bijis iespējams palielināt izdevumus viena jaunsarga tehnisko līdzekļu nodrošināšanai un pasākumu, praktisko nodarbību organizēšanai – no 84 eiro uz vienu jaunsargu 2014. gadā līdz 284 eiro 2016. gadā. Kopējais finansējums Jaunsardzei 2016. gadā bija 1,58 miljoni eiro.
Gan 2015. gadā, gan 2016. gadā papildus jaunsargu mācību programmas īstenošanai organizēti projekti "Atceries Lāčplēšus" un "Jaunsardzes reportieris", kā arī ekspertu forums ar valsts un pašvaldības izglītības speciālistu dalību. Uzsākta arī Kiberjaunsardzes veidošana un savu darbību nostabilizējusi jaunsargu pašpārvalde.
Ziņojuma rezultāti liecina, ka 2015. gadā pēc Jaunsargu mācību programmas apguves 17 jaunsargi iestājušies Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, 18 sāka dienestu NBS vienībās, 90 iestājās Zemessardzē, bet pieci iestājās dienestā Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestādēs. Savukārt 2016. gadā Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā iestājās 19 jaunsargi, 13 uzsāka dienestu NBS vienībās, 88 iestājās Zemessardzē, 21 iestājies IeM mācību iestādēs un divi uzsāka dienestu IeM sistēmas iestādēs.
Sadarbībā ar NBS pārskatīts Jaunsargu mācību programmas 4. sarežģītības līmeņa saturs, salāgojot to ar karavīru pamatapmācības pirmo posmu. Kursu brīvprātīgi varēs apgūt 18 gadus sasnieguši jaunsargi un pēc tā sekmīgas pabeigšanas jaunietis, sākot dienēt NBS vai Zemessardzē, varēs turpināt apmācības, šo posmu izlaižot.
Kā būtiskākos izaicinājumus Jaunsardzes attīstībā ministrija min kustības nodrošinājumu, paskaidrojot, ka līdz šim nav izdevies pilnā apmērā iegādāties nepieciešamos materiāltehniskos līdzekļus. Tāpat turpinās darbs pie uzlabojumiem mācību darbam nepieciešamo resursu aprēķināšanas metodikā. Ir identificētas pozīcijas, kurās iepirkumi varētu tikt veikti kopā ar NBS.
Saskaņā ar ziņojumu no 2014. gada līdz 2016. gadam veiksmīgi beigušies divi iepirkumi, kuru rezultātā ar formas tērpa zābakiem ir nodrošināti 1200 jaunsargi. Iepirkums zābaku iegādei turpinās un nākamo četru gadu laikā plānots ar zābakiem nodrošināt katru jaunsargu.
Savukārt iepirkums par jaunsargu lauka formas tērpa auduma iegādi apturēts, jo pastāv iespējamība, ka jaunsargu formas šūs no NBS rīcībā esošā auduma. Nauda, kas 2016. gadā bija paredzēta jaunsargu formas tērpu iegādēm, novirzīta citu materiāltehnisko līdzekļu iegādei, kas plānota turpmākajos gados. Papildus AM norāda, ka sākotnēji formām plānotie līdzekļi ļaus papildināt formas tērpa komplektu ar ziemas jaku, bet trīs gados plānots ar formas tērpiem, tai skaitā ziemas jakām, nodrošināt katru jaunsargu.