Oligarhu sarunas veicina sabiedrības neuzticību politiķiem, min Vējonis  (90)

Viņš norādīja, ka no ētiskā aspekta publiskotajās oligarhu sarunās dzirdētais nav pieņemams, tomēr tiesībsargājošās institūcijas ir veikušas sarunu analīzi, kuras pamatā arī pieņēmušas lēmumus par konkrētām lietām.

"Ir jārunā, vai tajās institūcijās, kas nodarbojas ar šādu sarunu atšifrēšanu un konkrētu darījumu pierādīšanu, ir pietiekama kapacitāte. Šīs sarunas vēlreiz apliecina, ka valdībai plānojot nākamo gadu budžetus, tiesībsargājošajām iestādēm ir jāmeklē papildus finansējums, lai varētu stiprināt šo iestāžu un izmeklēšanas kapacitāti," teica Vējonis.

Tikmēr premjers uzsvēra, ka no savas puses darīs visu, lai Latvijā šādas jautājumu risināšanas metodes nebūtu pieņemamas, kā arī norādīja uz valdības šī brīža darbu un arī nākotnes plāniem tiesībsargājošo orgānu stiprināšanā. Viņš arī piekrita Vējonim, ka sarunu analīze ir tiesībsargājošo institūciju pārziņā.

"Kas attiecas uz šo sarunu satura jautājumiem, tie ir tiesībsargājošo orgānu rīcības ziņā un emocijas noteikti nav labākais padomdevējs, lai kādu sodītu vai liktu aiz restēm. Acīmredzot, nav citu iespēju, kā uz viņu slēdzieniem paļauties," piebilda Kučinskis.

Kā ziņots, viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011. gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.