Vietējie biznesmeņi-politiķi jau 2009. gadā kontrolēja laikrakstu "Diena" un izmisīgi domāja, kā turpmāk segt tēriņus un mainīt sev nevēlamos žurnālistus pret uzticamiem kadriem. Vienlaikus tiek pieprasīta arī nauda no valsts uzņēmumiem laikraksta "Neatkarīgā" finansēšanai. Vīri gan vēl nenojauš, ka viņu sarunas noklausās likumsargi, un apspriež savu ietekmi telekanālā LNT, sadarbību ar draudzīgo PBK un LTV Ziņu nodaļu. Vēl tikai atliekot sakārtot Latvijas Radio – tas atklājas žurnāla "Ir" jaunākajā numurā, kurā publicētas ietekmīgu politiķu sarunas viesnīcā "Rīdzene".
Skaļā "oligarhu lieta" sākās pirms sešiem gadiem, kad Saeimas atteikums atļaut veikt kratīšanu tā brīža parlamenta deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā kļuva par vienu no Saeimas atlaišanas pamatojumiem. Lietas pamatā bija aizdomas, ka "Rīgas Tirdzniecības ostas" (RTO) patiesie īpašnieki ir Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs. Tagad lieta ir pačibējusi, savukārt, kā iepriekš "Delfi" jau ziņoja, divi no šiem politiķiem jau "legalizējušies" kā RTO īpašnieki.
Jaunākajā žurnāla "Ir" numurā atspoguļotas sarunas, kuras, iespējams, skaudri atspoguļo šo trīs vīru ietekmi uz Latvijas mediju vidi, tos pakļaujot un kropļojot.
Viena no mīklām, uz kuru atbild "Rīdzenes sarunas", vai oligarhi bija "Dienā" jau no 2009. gada? Toreiz krīzes laikā zviedru kompānija "Bonnier" pārdeva Latvijas ietekmīgāko mediju koncernu slēptiem īpašniekiem un daļa redakcijas protestējot atstāja "Dienu", vēlāk izveidojot žurnālu "Ir". "Diena" pircēju izkārtnes sākotnēji bija agrākais direktors Aleksandrs Tralmaks un britu finansistu Roulendu ģimene.
Žurnāls "Ir" nu norāda, ka no "Rīdzenes sarunām" kļūst skaidrs, ka oligarhi, izmantojot RTO, ienākuši "Dienā" jau 2009. gadā. Novembrī Šlesers sarunā ar Bertoldu Fliku jautā – vai "Diena" tagad varētu pārņemt žurnāla "Baltic Outlook" izdošanu un "airBaltic" atsāktu reklamēties laikrakstā.
Daudz tiešāks Šlesers ir sarunā ar RTO vadītāju Ralfu Kļaviņu, kad novembrī pārspriež uzņēmuma finanšu situāciju – dividendes, investīcijas. Šlesers skaidro, ka "Dienu" nevar skatīt atrauti no biznesa attīstības, kas savukārt cieši saistīta ar politiku. Piemēra pēc viņš atgādina, cik daudz jau dažos mēnešos paguvis izdarīt RTO labā, nonākot Rīgas domē un brīvostā. "Šis ir tik politizēts pasākums – tā "Diena" ir drāzusi mūs, un tur ir ļoti... Nu, tur nevar pateikt, ka tas ir kaut kāds cits pasākums. Šajā gadījumā, lai varētu veiksmīgi attīstīties, ir visa tā politika jākontrolē, un tas RTO ir tā struktūra, kura šodien tās intereses apvieno. Bet, protams, pamatbizness ir osta, nevis pamatbizness ir tagad mediji," saka Šlesers.
Kļaviņš norāda, ka jāplāno tomēr izdevumi, jo pašlaik "465... lati esam jau samaksājuši Edītei, ja jāmaksā tūlīt 1,5 miljons, tie tātad ir divi...", turklāt naudu savajadzējies pēkšņi. "Jārēķinās, ka nosegt pilnīgi visu tūlīt mēs nevarēsim. Prioritātes ir jāizvērtē. Ja ir vajadzīgs tam mediju projektam, nu tad O.K., tad jāvērtē, vai varēsim samaksāt visas dividendes." Citā sarunā jau 2010. gada oktobrī Kļaviņš īsi savelk bilanci, kā mediju bloks finansēts. "Caur Jaunrīgu ir aizgājuši 5... eiro. Un otri 5 caur RTO. Kopā tie ir desmit. Bet sadalās daudzās pozīcijās. 2,2 paņēma paši mediji. 2,7 samaksājām mēs. Plus mēs vēl esam samaksājuši vieninieku – šitiem britu draugiem. 400 mēs samaksājām Aleksandra kantorim un 0,6 aptuveni Mišam," liecina žurnāla "Ir" publicētās sarunas.
Šlesers sarunās atgādinot, ka šis ir ieguldījums biznesa attīstībā un jārēķinās, ka ir nepieciešams kaut kāds PR postenis, viņš rezumē "Dienas" lomu.
Žurnāls "Ir" arī norāda – astoņu laikraksta "Diena" galveno redaktoru nomaiņa piecu gadu laikā, seši valdes priekšsēdētāji avīzes izdevniecībā "Dienas mediji" – šis karuselis atspoguļo iekšējās pretrunas un cīņas oligarhu "kolhozā". Tikai viņi paši zina, kas īsti bija plāns, 2009. gadā slēpti iegūstot vērtīgo mediju zīmolu – pieradināt to vai nogalināt, taču rezultātā izdevies trāpīt abos mērķos. Tagad Latvijā reiz varenākais mediju koncerns AS "Diena" ir pagātne arī juridiski, jo kopš 2016. gada februāra šis nosaukums izslēgts no Uzņēmumu reģistra, un īpašnieki nosaukuši to garlaicīgā vārdā "IT un grāmatvedības serviss", norāda žurnāls.
Savs kabatas medijs
Žurnāla "Ir" publicētās sarunas arī ieskicē mērķus, kāpēc vīri iegādājušies medijus.
"Mērķis ir drāzt valdību," Šlesers formulē kārtējā biznesa sarunā ar tā laika "airBaltic" vadītāju Bertoltu Fliku, kurš pēc vēlēšanām ir norūpējies, bet pēctecim Rīgas domē Andrim Amerikam skaidro: "Mēs medijus pieslēgsim mērķtiecīgi uz valdības skaldīšanu." Vienlaikus pašiem visu laiku jābūt uzmanības centrā. "Mums jābūt tā, bļaģ – Šķēle, Šlesers! Lai cilvēki redz! Jānomobilizē spēki, ka mēs esam nevis lūzeri, bļaģ, bet visur rādāmies... Opozīcijā, bet viņš, bļaģ, ir dzīvs, vesels," Šlesers klāsta kompanjonam Viesturam Koziolam. Vajadzīgo rezultātu nodrošinās mediji. "Gribam konsolidēt valsti, vajag konsolidēt medijus," Šlesers rezumē.
Žurnāla "Ir" publicētās sarunas arī parāda 2010. gada ietekmes sfēras. Šlesers sarunās atklājis: "LNT mums ir tiešais kanāls. LTV varam nodrošināt ziņojumus. "Diena" tomēr tagad ir nopirkta. Mums ir "Diena", ir "Dienas Bizness", Aivaram ir "Neatkarīgā"". Draudzīgs esot arī krievu skatītākais kanāls PBK, kura saimnieki ēteru esot sadalījuši starp "Saskaņu" un Par Labu Latviju.
Līdzīgi sarunas arī parāda, ka žurnālistu atlaišanu laikraksta "Diena" saimnieki apspriež tā, it kā šķirotu atkritumus – šis steidzami jāizmet, šis vēl noderēs. Un oligarhi rēķina, kā naudu medijiem pasmelt no valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kurus paši politiski kontrolē. Jo, lai gan peļņu mediji nenes, tie jāuztur ietekmes nodrošināšanai, kā Šlesers paskaidro Amerikam, kad tas 2010. gada nogalē jautā, vai saimnieki pēc vēlēšanām turpinās finansēt "Dienu", norāda žurnāls "Ir".
Saruna ar Vili Krištopanu
2010. gada septembrī, neilgi pirms 10. Saeimas vēlēšanām, Šlesers aicina bijušo premjeru Vili Krištopanu un skaidro, ka ar mediju atbalstu problēmas nebūs.
Šlesers: Izdarīsim tā – LNT aizbrauks, tevi nointervēs, Panorāma atbrauks, tevi nointervēs, mums tur tagad tā Madara strādā, kura draudzīgu uztaisīs sižetu. Krievi atbrauks — un tad mēs uztaisām tiešās intervijas, kur draudzīgi mediji.
Krištopans: Tikai tu man pasaki, kuri ir draudzīgie mediji, lai es netiekos ar nedraudzīgajiem – visiem nedraudzīgajiem atteikšu.
Šlesers: LNT, Pirmais Baltijas kanāls...
Krištopans: Kurš ir tas cilvēks, Stendzenieks, kuram jāuzdod jautājumi?
Šlesers: Nē, nē, tur būs Guntars Kukuls, kūrē par medijiem.
Krištopans: Tai Kukulei vīrs?
Šlesers: Jā, jā, jā, viņš pie manis ņemas, viņš nokūrēs un pat ar Panorāmu uztaisīs, ka atbrauks Madara. Un tad tev uzreiz vakarā ir viss! Un saproti, nedēļas beigas, un aiziet jaunās ziņas, uzreiz ir vilkme! (..) Mums ir vajadzīgs 51. Labā lieta, ka "Saskaņa" saprot, ka viņi valdībā šodien var ieiet tikai ar mums. Viņiem cita varianta vienkārši nav. (..) Mums ar PBK īpašniekiem ir vienošanās — 50% no ētera mums, 50% viņiem. Nu, viņi ir draudzīgi abiem. Mums ar tiem īpašniekiem ir vienošanās – man ir paredzēts katru nedēļu tur iet sēdēt, šodien vakarā es eju, runāju 15 minūtes tiešraidē, pēc tam pēdējā nedēļā man ir divas uzstāšanās, pēdējā dienā iedot ustanovku. Paralēli tu varēsi iet katru nedēļu. (..) "Diena" tomēr tagad ir nopirkta, notiks izmaiņas pēc otrā datuma krietni lielākas, jo tur problēma ar kadriem. Mēs liksim dažus cilvēkus, sāksim žurnālistus tur nopietni...
Krištopans: Sen jau vajadzēja.
Šlesers: Un tad mums ir "Diena", tad mums ir "Dienas Bizness", Aivaram ir "Neatkarīgā".
Krištopans: Un vēl LNT ir.
Šlesers: Vēl ir LNT Ēķis. Un es domāju, ka Latvijas Televīzija arī ir tomēr pietiekoši korekta.
Krištopans: Bet tur vajadzētu tomēr patīrīt caur padomi.
Šlesers: Mēs uztaisīsim tā. Apvienosim radio ar televīziju kopā un izmetīsim visus nafig – Streipus un pārējos.
Krištopans: Pareizi, nafig viņi tur, viņi tā kā tāda nelaime!
Šlesers: Izmetīsim ārā, saliksim normālus, progresīvus cilvēkus, un viss – lai nebūtu tā, ka katru dienu tu ieslēdz radio un atkal tevi gāna! Atkal tur ņemas! Ir vienkārši jāpārņem un jāuztaisa normāla vertikāle.
Krištopans: Tā kā Krievijā, teiksim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
