"Pašvaldība ir gandarīta, ka tās viedoklis izrādījās taisnība un valdībai nebija pilnvarojuma noteikt minimālo skolēnu skaitu. Tā ir pašvaldību uzvara. Mūsu valstī ir mehānisms, kas var aizstāvēt sabiedrības intereses," prieku par spriedumu neslēpa Libeks.
Politiķis uzskata, ka MK noteikumi, nosakot izglītojamo skaitu vidusskolas klasēs, ir pašvaldību hartas principu pārkāpšana, ierobežojot pašvaldību pilnvaras.
"Mēs pat pašvaldībā nebijām lēmuši ar minimālo skolēnu skaitu, to, cik skolēnu mācīsies, lēma direktors," uz iejaukšanos pašvaldību darbā norādīja Libeks.
Domes priekšsēdētājs uzskata, ka, izglītības reformai noslēdzoties, par to būs jāatbild citiem, nevis tās ieviesējiem, jo "viņi vairs nebūs politikā". "Ministram ir ilūzija, ka, slēdzot mazās skolas un klases, mēs uzlabosim izglītības kvalitāti. Bet visa atslēga sistēmā ir skolotājs," klāstīja Libeks.
Viņš informēja, ka nākamajā mācību gadā Jaunjelgavas vidusskolas 10.klasē tiks uzņemti desmit skolēni, tāpat darbosies arī 12.klase, bet izpaliks 11.klase, jo iepriekšējā mācību gadā desmitklasnieki netika uzņemti.
"Iespējams, ar šo lēmumu arī sev sliktāk izdarījām, jo sacēlās ažiotāža, sāka domāt, ka mums [skolā] kādas problēmas un 10.klasi nenokomplektējām. Bet tagad desmit skolēni būs. Varbūt ministrs domā, ka tas ir maz, bet mazpilsētai tas ir labi," uzskata domes priekšsēdētājs.
Jau vēstīts, ka ST par neatbilstošām Satversmei atzina apstrīdētos Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas nosaka minimālo izglītojamo skaitu novada izglītības iestādes 10.klasē vai vidusskolā kopumā.
Kā informēja ST, spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Jau ziņots, ka Jaunjelgavas novada dome ST apstrīdēja MK pieņemto kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs.
ST secināja, ka atbilstoši gramatiskajai tiesību normas interpretācijai MK nebija pilnvarots noteikt minimālo izglītojamo skaitu klasēs. No pilnvarojošajā normā ietvertā formulējuma "noteikt kārtību" izriet MK tiesības noteikumos regulēt tikai attiecīgā jautājuma procesuālo aspektu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru izglītojamo uzņemšanai vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīšanai no tām.
Tāpat ST norādīja, ka attiecībā uz vispārējās izglītības iestādēm MK ir pilnvarots noteikt tikai kārtību izglītojamo uzņemšanai izglītības iestādē un atskaitīšanai no tās, nevis izstrādāt kritērijus, kas varētu būt pamats atteikumam uzņemt izglītojamo vidusskolā.
Kopumā ST atzina, ka valdība, pieņemot apstrīdētās normas, darbojās pretēji varas dalīšanas principam un pārkāpa likumdevēja piešķirto pilnvarojumu. Līdz ar to ST nolēma atzīt apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 1.pantam un spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža.
Tāpat ziņots, ka Jaunjelgavas novada dome pieteikumā ST skaidroja, ka tā nespēs nodrošināt apstrīdētajās normās noteikto minimālo izglītojamo skaitu un tai nāksies slēgt Jaunjelgavas vidusskolas 10.-12.klasi. Tādējādi apstrīdētās normas liedzot īstenot pašvaldības autonomajā kompetencē nodoto funkciju, proti, nodrošināt iedzīvotāju tiesības iegūt vispārējo vidējo izglītību.
Jaunjelgavas novada dome nebija apmierināta ar MK noteikto, ka divos nākamajos mācību gados, uzņemot izglītojamos 10.klasē vispārējās vidējās izglītības programmās klātienes izglītības ieguves formā vai attiecīgi neklātienes izglītības ieguves formā, izglītības iestāde novadā klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā desmit izglītojamajiem 10.klasē vai 27 skolēniem vidusskolas posmā. Paredzētais 12 skolēnu minimums vienā klasē vai 32 skolēni vidusskolas posmā tiks sasniegts 2018./2019.mācību gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
