Latvijas Vides, ģeoloģijas un metereoloģijas centra Hidrometereoloģijas nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa portālam "Delfi" teic, ka tā ir bijusi velna slota – parādība, kad gaisā tiek sacelti putekļi un smiltis. Šādas parādības iemesls ir nestabilitāte atmosfērā.
"Piekrastē smiltīs notiek atšķirīga sasilšana, cietzemes slānī veidojas kontrasts. Ja vietā, kur ir strauji sakarsis gaiss ieplūst vēsāks gaiss, tad var sākties rotējoša kustība," skaidroja Krūmiņa.
Portāls "Delfi" pērnpavasar vēstīja par apjomīgu "velna slotu" Gulbenē. Virpuļstabs sasniedza ievērojamu apmēru un turpinājās vairākas minūtes.
LVĢMC toreiz skaidroja, ka "velna slotas" rodas sausā un saulainā laikā, kad dominē lēns vējš vai bezvējš. Piemērotākie apstākļi virpuļstabu attīstībai Latvijā ir skaidrās marta un aprīļa dienās, kā arī svelmainās vasaras dienās.
"Velna slotas", kaut arī līdzīgas nelieliem virpuļviesuļiem jeb tornado, ir atšķirīgas, jo virpuļviesuļi veidojas zem gubu mākoņiem, parasti zem negaisa mākoņiem.
Jau vēstīts, ka virpuļviesulis ceturtdien novērots Ventspilī, pulksten 4.15 no rīta, par ko ziņojis "Delfi" lasītājs Elviss.
LVĢMC pārstāve Krūmiņa skaidro, ka šajā gadījumā virpuļviesulis atradās vairāku simtu metru vai pat kilometra augstumā no zemes, zem gubu mākoņiem.
"Apmēram stundu iepriekš, ap pulksten trijiem, novērojumu stacijā Ventspilī fiksēts pērkona negaiss. Pāri gāja gubu lietus mākoņi. Zem mākoņiem, kur ir rotējošas kustības, proti, pūš gan vējš, gan ir arī gaisa masas kustības, mēdz novērot konusus," skaidroja Krūmiņa.
Krūmiņa arī bilda, ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka pašlaik tādas dabas parādības kā tornado vai "velna slotas" cilvēki novēro biežāk nekā pirms pārdesmit gadiem. Atšķirīgi esot pašreizējie apstākļi, kad notiek strauja apmaiņa ar informāciju, pauda Krūmiņa.
Sūtiet savas reportāžas un par labāko reportāžu saņemiet balvu - dāvanu karti "Galactico" 30 eiro vērtībā. Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet nereģistrētajiem autoriem reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!