Jābūt oficiālam apstiprinājumam par publicēto "oligarhu lietas" sarunu autentiskumu, lai tās varētu komentēt, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Viņš norādīja, ka paļaujas uz tiesībsargājošajām iestādēm, tāpēc būs gatavs komentēt sarunas, ja ģenerālprokuratūra apstiprinās to autentiskumu. Brigmanis uzsvēra, ka jābūt pierādījumiem, ka tās ir īstas sarunas, nevis tikai rakstiski vai aktieru ierunāti atreferējumi.
Taujāts par iespēju veidot parlamentāro izmeklēšanas komiju, Brigmanis vērsa uzmanība, ka "Vienotība" to apspriež situācijā, kad politiskajam spēkam "reitings ir galīgi zemē". "Vienotībai" atliek politiski cīnīties citos veidos, ja tā "nevar ar savu varēšanu", norādīja politiķis.
Viņš pauda: ja šajā lietā risinājumu nerada izmeklēšanas iestādes ar savu kapacitāti, tad ir jautājums, vai tas izdošoties ""Vienotības" birojam". Ja izmeklēšanas komisijas darbs noslēgtos bez praktiskiem rezultātiem, tad kāds deputāts varētu prasīt, ko konkrētais parlamentārās izmeklēšanas vadītājs par algā saņemto naudu ir izdarījis, pauda Brigmanis.
ZZS frakcija priekšsēdētājs skaidroja, ka tāda darbības forma kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir sevi izsmēlusi, un viņam ir zudusi ticība to veiktspējai. Brigmanis uzsvēra, ka ZZS neliks šķēršļus šādas komisijas izveidei, taču politiķis pats par tās izveidošanu neparakstīsies.
"Vienotība" varētu rosināt parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanu saistībā ar žurnālā "Ir" publicētajām "oligarhu lietas" sarunām, sacīja partijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs
Piebalgs pastāstīja, ka pašlaik notiek šīs ieceres apspriešana un, saņemot kolēģu atbalstu, šāds priekšlikums tiks izteikts koalīcijas partneriem.
Jau vēstīts, ka viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.