Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sākusi Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās", kuru parlamentā iesniedza "Sabiedrība par atklātību – "Delna"", sākotnējo izvērtēšanu.
Komisijas sēdē iniciatīvas pārstāvji un deputāti pārrunāja aizklāto un atklāto balsojumu priekšrocības un trūkumus. "Delnas" jurists Jānis Veide aicināja parlamentāriešus ievērot konsekvenci un arī vienīgo aizklāto balsojumu Saeimā – par Valsts prezidentu – padarīt atklātu. Arī tiesību eksperts Edgars Pastars vērsa klātesošo uzmanību, ka nesaredz loģiku, kāpēc šis ir palicis pēdējais aizklātais balsojums.
Šobrīd Satversmes 36. pants nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. "Delna" ierosina Satversmes pantā vārdu "aizklāti" mainīt uz "atklāti".
"Delnas" iniciatīvu atbalsta arī bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš jūnijā Saeimai nosūtīja vēstuli, aicinot atbalstīt Satversmes grozījumus.
"Sabiedrībai jāzina, kā viņu vēlētie deputāti balsojuši un deputātiem jāuzņemas atbildība par izvēli atbalstīt konkrētu Prezidenta kandidātu, jāspēj tā pamatot vēlētājiem. Atklātas Prezidenta vēlēšanas ir vēlētāju tiesības!" vēstulē uzsvēra bijušais prezidents.
Uz nākamo komisijas sēdi tiks atkārtoti aicināti iniciatīvas pārstāvji, lai lemtu, vai un kā jautājumu virzīt tālāk.
Vēstīts, ka jūnija sākumā "Sabiedrība par atklātību – "Delna"" iesniedza Saeimā platformā "ManaBalss.lv" savāktos 11 384 Latvijas pilsoņu parakstus iniciatīvai "Par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās".
Jau 2015. gadā deputāti nenodeva izskatīšanai parlamenta komisijām Satversmes grozījumu projektu, kas paredz ievēlēt Valsts prezidentu atklātā Saeimas balsojumā. Taču ierosinājums tika noraidīts, liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
