Saistībā ar "oligarhu lietas sarunām" sabiedrībai ir izdevies uzzināt, ka Latvijas drošības iestādes ir rīkojušās kūtri. Ģenerālprokurora Kalnmeiera pēdējo dienu izteikumi tikai apliecina prokuratūras neieinteresētību šī nozieguma atklāšanā.
Organizācijas valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs atzīmē, ka "vēl tikai pirms dažiem gadiem Latvijas Valsts prezidents bija spiests atlaist Saeimu, mobilizējot visu Latvijas sabiedrību, lai nepieļautu visaptverošu valsts izzagšanu. Ģenerālprokuroram šajā laikā būtu primāri jāveicina un jāatbalsta šī nozieguma patiesa atklāšana. Turpretī šobrīd Kalnmeiers rada iespaidu, ka Ģenerālprokuratūra ir darbojusies drīzāk valsts izzadzēju, nevis sabiedrības interesēs."
Progresīvie uzskata, ka Kalnmeieram ir jāuzņemas personiska atbildība un nekavējoties jāatkāpjas no amata, ļaujot prokuratūrai atsākt izmeklēšanas procesu ar jaunu iestādes vadītāju priekšgalā.
Ja Kalnmeiers vada iestādi arī turpmāk, ir apdraudēta sabiedrības uzticēšanās, ka "oligarhu lieta" tiks izmeklēta valsts un sabiedrības interesēs.
Pašlaik ģenerālprokurors, ar savu rīcību un publiski paužot "oligarhu sarunu" izvērtējumu, apliecina savu neieinteresētību taisnīguma uzvarā. Lai arī aizritējušas jau 20 dienas, kopš sabiedrība aktīvi iepazīstas ar politiskās korupcijas aizkulisēm, Kalnmeiers atzinis, ka viņam neesot bijis laika iepazīties ar visām publiskotajām Rīdzenes sarunām.
Vēl līdz šai dienai prokuratūrai, kurai būtu jāuzrauga procesa virzība, nav pat skaidrs, vai sarunas, kuras nopludinātas, ir autentiskas vai nav, tādejādi ļaujot sarunās iesaistītajiem personāžiem, politiskajām partijām un to līderiem izvairīties no atbildības.
"Šobrīd progresīvajai sabiedrības daļai jābūt nepiekāpībai un vienotai savās prasībās, un jāapliecina atbalsts mūsu valsts tiesiskumam. Tādēļ "Progresīvie" aicina jebkuru, kuram nav pieņemams oligarhu politbiznesa savtīgums, un, vēl jo vairāk, šķiet nepieņemama mūsu tiesībsargājošo institūciju šķietami apzinātā mazspēja, vienoties kopējā rīcībā 13. jūlijā, pieprasot ģenerālprokurora Kalnmeiera atkāpšanos," teikts partijas paziņojumā.
Jau vēstīts, ka tā dēvēto "Rīdzenes sarunu" jeb "oligarhu lietas sarunu" daļa, kas publicēta žurnālā "Ir", nekad nav bijusi prokuratūras rīcībā, intervijā LTV apgalvoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Vai žurnālā "Ir" publicētās tā sauktās oligarhu sarunas ir autentiskas – tas ir pirmais, kas jānoskaidro, Intervijā LTV sacījia Ēriks Kalnmeiers.
Intervijā viņš norāda, ka atklātībā nonākusī sarunu daļa ir daudz plašāka nekā tā, uz kuras pamata pirms sešiem gadiem tapa krimināllieta par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, naudas atmazgāšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
"Vismaz, kā man ir apliecinājis uzraugošais prokurors, nekad šādi jautājumi nav tikuši virzīti uz prokuratūru izskatīšanai. Tātad šī izmeklēšana ir apstājusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kādu iemeslu dēļ – es nevaru to atbildēt," pauda ģenerālprokurors.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs žurnālā "Ir" publicēto "oligarhu sarunu" autentiskumu, pirmdien preses konferencē sacīja KNAB vadītājs Jēkabs Straume.
Viņš norādīja, ka KNAB savas darbības kompetences robežās pārbaudīs žurnālā publicēto "oligarhu sarunu" autentiskumu. KNAB arī lūgs žurnāla rīcībā esošo informāciju salīdzināt ar biroja rīcībā esošo informāciju, taču jau šobrīd varot pateikt, ka "līdzības ir saskatāmas ar žurnālā publicētajām sarunām".
KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ilze Kivleniece norādīja, ka, ja KNAB rīcībā būtu tādas sarunas, tad tās tiktu pārbaudītas. "Izmeklēšanas rīcībā šādas sarunas nav bijušas", atbildēja Kivleniece, kurai tika jautāts vai biroja rīcībā bija saruna, kurā figurēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
"Gadījumā, ja publicētā informācija izrādīsies autentiska, (..) būs jāuzdod jautājums, vai informācija arvien nav klasificēta kā valsts noslēpuma objekts. Ja šī informācija ir autentiska, tad noteikti daļa nav skatīta kriminālprocesa ietvaros," sacīja Straume.
Ja nelikumīgi nododot informāciju žurnālam "Ir" būs pārkāpts likums, tad Straumem kā iestādes vadītājam būs atbilstoši jāreaģē un jāvēršas Satversmes aizsardzības birojā. Šobrīd gan KNAB nevar skaidri apgalvot vai valsts noslēpuma objekti ir pazaudēti vai arī izpausti apzināti.
Jau ziņots, ka viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
