Jānis klāsta, ka lidojumam uz Rīgu bija reģistrējies laikus. Lidostā viņš bez problēmām izgājis dokumentu pārbaudi, kontroli un robežsardzi. "Pēc pāris stundām, kad man jau vajadzēja kāpt lidmašīnā, pie iekāpšanas vārtiem paziņoja, ka diemžēl lidot nevarēšu, jo manā vietā ir kāds cits pasažieris," stāsta Jānis. Lidsabiedrības darbinieki skaidrojuši, ka derīga iekāpšanas pase vēl neko nenozīmējot, jo uz reisu pārdots vairāk vietu, nekā to ir lidmašīnā. Sistēma rādot, ka tieši vīrietim vieta nepienākas, sarunu atstāsta Jānis.
Viņam piedāvāts doties mājās ar reisu cauri Hamburgai. Rīgā viņš ierastos ar 16 stundu nokavēšanos, un lidojums būtu piecas stundas ilgs, nevis stunda, kā plānots sākotnēji. "Kā mierinājumu man vēl iedeva 12 eiro vērtu kuponu ēdienam lidostā. Taču paēst par šādu summu Krievijas lidostā nav tas vieglākais uzdevums," savu rūgtumu neslēpj Jānis.
"airBaltic" korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede uzņēmuma vārdā atvainojas lasītājam par neērtībām. Kompānijas pārstāvji personīgi sazināšoties ar pasažieri, lai vienotos par kompensāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu. Briede arī akcentē, ka pasažierim piedāvāts tuvākais pieejamais lidojums, lai galamērķi varētu sasniegt iespējami ātrāk.
"Aviācijas industrijā pārdot papildu biļetes ir standarta prakse, jo daļa, ap 4% pasažieru, uz lidojumu neierodas. Pārdodot papildu biļetes, lidsabiedrība var garantēt izdevīgākus piedāvājumus pasažieriem," skaidro Briede. Saskaņā ar pērnā gada datiem tikai 0,01% pasažieru ceļojuma plānu mainīja tieši pārpildīta reisa dēļ. Vidēji diviem pasažieriem no 10 000 nākas mainīt savus plānus, informēja Briede.
Kārtību, kā jārīkojas gadījumos, ja reiss ir pārpildīts un pasažierim vieta jāatsaka, noteic Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" noteikumi. Tie paredz, ka, izvērtējot pasažierus pārreģistrēšanai citam lidojumam, priekšroku vietas saglabāšanā dod bērniem, kas lido bez pavadoņa, pasažieriem ar kustību traucējumiem, tranzītpasažieriem, grupu rezervācijām, pasažieriem senioriem. Taču vispirms tiekot meklēti brīvprātīgie, kuri gatavi no rezervētās biļetes atteikties.
"Tikai gadījumā, ja nepiesakās pietiekams skaits brīvprātīgo, "airBaltic", izvērtējot pieejamo informāciju, atsaka iekāpšanu un piedāvā klientam tuvāko pieejamo lidojumu," paskaidro Briede.
Pasažieru tiesības aizkavētu, nenotikušu lidojumu gadījumā regulē Eiropas Savienības aviopasažieru tiesību regula, kas paredz, ka gadījumā, ja aviokompānijas dēļ pasažieris nevar iekāpt savā rezervētajā lidojumā vai tas atcelts, tad viņam atkarībā no lidojuma maršruta pienākas 250 eiro (attālumā līdz 1500 kilometriem), 400 eiro (apmēram 1500 kilometri Eiropas Savienības un 1500 līdz 3500 kilometri citos lidojumos) vai 600 eiro (visos citos gadījumos ) kompensācija.
Kompensāciju kārtība attiecas arī uz gadījumiem, ja lidojums kavējas vairāk nekā divas līdz trīs stundas tuvākos lidojumos vai četras stundas – maršrutos, kuru garums ir vairāk nekā 3500 kilometru. Kavēšanos aprēķina līdz brīdim, kad atveras lidmašīnas durvis.
Saskaņā ar regulu aviosabiedrībām par atceltu reisu jāizplata "skaidri salasāms paziņojums, kas ir "labi redzams", tam pievienota informācija par pasažieru tiesībām. Ja iekāpšanu atsaka vai reiss kavējas par vairāk nekā divām stundām, pasažierim jāsaņem rakstisks paziņojums. Vairāk par kompensācijām vari lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!