"Man prātā ir kāda cita vēstures epizode, kur, ja paskatās formāli, laikam arī viss bija kārtībā.1939.-40.gada Latvija, tāpat kā pārejās Baltijas valstis, formāli piekrita Staļina prasībām izvietot bāzes, ieviest papildus karavīrus un pēc tam nodot varu kirhenšteiniem. Formāli viss bija kārtībā, formāli notika jaunas parlamentu vēlēšanas, kas beidzās ar Latvijas pretlikumīgu okupāciju un aneksiju," pēc Latvijas Televīzijas raidījuma "Tieša runa" noskatīšanās savā kontā "Facebook" ierakstījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Tikai pēc kāda laika mēs uzzinājām par Molotova-Ribentropa paktu, par ultimātiem mūsu valdībai un par to, kas patiesībā izšķīra mūsu valsts likteni uz gariem 50 gadiem, raksta ministrs. "Daudzi man pārmetīs, ka sabiezinu krāsas un šādas analoģijas nav korektas. Lai tā būtu, vienkārši vēlos dalīties savās pārdomās," norāda politiķis.
Viņš raksta, ka LTV raidījumā "Tieša runa", kas otrdien bija veltīts "oligarhu sarunām", kā parasti bija gan racionāli, gan emocionāli argumenti.
"Ļoti labi saprotu prokuroru, kuram ir jāvadās no likuma burta un gara un nevis no emocijām tviterī, presē vai virtuvē. Piekrītu tiem, kas norāda, ka šī epopeja grauj pilsoņu uzticību savas valsts institūcijām, likuma varai un demokrātijai. Tāpat atbalstu tos, kas saka, ka ar nelikumīgām metodēm nevar panākt taisnību," raksta politiķis.
Viņš raksta, ka daudzus jau sen vairs neuztrauc "ņemšanās ap šīm lietām, jo daudz būtiskāk ir izskolot bērnus, apgādāt ģimeni un, nedod Dievs, nesaslimt. Tas nekas, ka tieši šādu ilgstošu strukturālu Latvijas problēmu dēļ mēs neesam tur, kur varējām būt, pat salīdzinot ar vairākām kaimiņvalstīm".
Ministrs atzīmē, ka "mūsu valstī tiesu vara ir neatkarīga, un visi lēmumi noteikti ir labi noformēti un pamatoti", bet, salīdzinot pat ar 2009.-11.gadiem, "šobrīd jautājums par mūsu valsts politisko kursu un neatkarību ir daudz nopietnāks kā jebkad, un tas vairs nav formāli'.
"Tas vairs nav par labi pamatotiem kriminālprocesuāliem lēmumiem, tas ir par nākotni, īpaši nākamā gada vēlēšanu kontekstā," atzīmē ministrs, sakot, ka katram pašam būs iespēja vēlēt par sev pieņemamu politisku partiju, balstoties uz saviem kritērijiem. Kādam joprojām liksies, ka politiķi ar reklāmas rullīti "Es un zirgs, zirgs un es, mēs abi Saeimā" ir labākie, kādam svarīga būs ideoloģija, kādam jaunas sejas un gaismas nesēji, kādam "vecie vēži jaunā kulītē" vai "uzsildītas zupas".
"Tas ir katra paša ziņā, tikai galvenais atcerēties, ka tad vēlētājs (mēs) būs tas, kas pieņems politiski procesuālu lēmumu un tad svarīgi neizmirst šovakar dzirdēto un vairākas nedēļas lasīto un apspriesto," savu ierakstu noslēdz Rinkēvičs.
Jau ziņots, ka viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Žurnāls "Ir" vairākās publikācijās atspoguļoja viesnīcā "Rīdzene" noklausītās sarunas, kurās tā dēvētie Latvijas oligarhi sprieda par dažādiem jautājumiem. Tā pirms nedēļas publicētajā rakstā lasāms, kā vietējie biznesmeņi-politiķi jau 2009. gadā kontrolēja laikrakstu "Diena" un izmisīgi domāja, kā turpmāk segt tēriņus un mainīt sev nevēlamos žurnālistus pret uzticamiem kadriem. Vienlaikus tiek pieprasīta arī nauda no valsts uzņēmumiem laikraksta "Neatkarīgā" finansēšanai.
Vienā no likumsargu ierakstītajām sarunām parādoties arī šā brīža zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kuram ar kompanjoniem piederot zemesgabals Rīgas ostā, kurš juridiski paslēpts "zem svešām famīlijām".
Tāpat, kā liecina "Ir" publikācijas, noklausītās sarunas viesnīcā "Rīdzene" atklāj tā saukto oligarhu ietekmi "Rīgas Tirdzniecības ostā", "airBaltic" un citos uzņēmumos, kā arī iespējamu politiskās ietekmes izmantošanu personīgo biznesa interešu īstenošanā.