Sarunu publiskošana dod iespēju cilvēkiem padomāt, jo svarīgi nav juridiskie aspekti, par ko šobrīd runā visas amatpersonas, bet gan morālais aspekts - vai vēlētāji grib uzticēt varu Latvijā šāda tipa cilvēkiem, šādu viedokli intervijā žurnālam "Ir" paudis bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Viņš skaidrojis, ka lai izlemtu par varas uzticēšanu, nav vajadzīga ne izmeklēšana, ne pierādījumi, vienīgi sava personīgā attieksme - gan no pašu cilvēku, gan no amatpersonu puses. Viņš pauž, ka patlaban visi to cenšas "Rīdzenes sarunas" reducēt uz juridiskām lietām. "Šī nav juridiska lieta! Šis ir jautājums par mūsu sabiedrības morāli: kādi mēs esam un kādus vēlamies redzēt savus vadoņus?" noteicis bijusī valsts pirmā amatpersona.
Zatlers atzinis, ka būtībā jautājums ir arī par pašcieņu. "Jo neviens jau nenoliedz, ka tās sarunas ir īstas. Tie, kas pašlaik ir pie varas, kā [Jānis] Dūklavs, [Andris] Ameriks, gan saka, ka tie ir meli - ļoti riskanti, jo ieraksti eksistē un tiesā pierādīt, ka tie nav meli, būs daudz vienkāršāk nekā kaut kādas ļaunprātīgas vienošanās," savu vērtējumu dod Zatlers, piemetinot, ka tas zināmā mērā var būt pagrieziena punkts, kad "sabiedrība sāk domāt un paskatīties uz politiķiem citādi - daudz kritiskāk, daudz prasīgāk".
Tāpat politiķis ir stingrs savā viedoklī par nepieciešamo rīcību no valsts augstāko amatpersonu puses. Viņš skaidro, ka viņu rīcība ir atkarīga no morālās stājas - vai viņiem šis morāles jautājums ir aktuāls, vai nav. "Galējā atbilde būtu dažādu demisiju pieprasījumi, jo tas ir reputācijas jautājums - reputācija ir cietusi ļoti smagi," sacījis Zatlers, vienlaikus pieļaujot arī maigākus scenārijus. "Vai arī tās būtu iniciatīvas, kas padarītu atvērtāku lēmumu pieņemšanas procesu, jo arī šobrīd daudzas lietas notiek dīvaini. Piemēram, kampaņa par tautas vēlētu prezidentu, kur nevar īsti saprast, kas aiz tā slēpjas," savu viedokli paudis bijušais valsts vadītājs.
Zatlers skaidrojis, ka sarunu saturu, pirms tās tikušas publicētas, viņš nav zinājis, bet viņa rīkojums Nr.2 bijis balstīts uz viņa iegūto informāciju sarunās ar pašiem personāžiem. "Nevajag jau būt klāt vai klausīties austiņās ierakstu - pietiek ar informāciju, ko es ieguvu konkrētās sarunās ar šiem pašiem cilvēkiem: ko viņi man lūdza, uz ko aicināja, ko pārmeta, par ko mēģināja vienoties. Es piekopu principu, ka viņi visi nāca pie manis un sarunas notika prezidenta pilī vai rezidencē, tātad oficiālās vietās, tas ir reģistrēts. Līdz ar to viņiem bija grūti, jo bija jāatklāj kārtis. Nu, dažreiz viņi tās atklāja, dažreiz ne," atklāja Zatlers, papildinot, ka kopumā "Rīdzenes sarunās" nav uzzinājis neko jaunu. Proti, vienīgais, ko viņš nav zinājis, ka visi tik rupji lamājas.