Vimbldonas tenisa čempionāts ir ne tikai prestižākais turnīrs sportistiem, bet arī odziņa sporta līdzjutējiem. Un te nav runas par tradicionālajām zemenēm ar putukrējumu. Līdz zemenēm ar putukrējumu ir jātiek, un šis stāsts ir tieši par tikšanu (manā gadījumā par netikšanu) līdz pašam saldajam ēdienam.

Tā nu sakrita, ka jūlija sākumā atvaļinājuma laikā nokļuvu Londonā. Neizmantojot savas darba priekšrocības (iespēju akreditēties kā žurnālistam) un atrodoties Lielbritānijas centrā unikālā Vimbldonas tenisa čempionāta laikā, nolēmu, ka Vimbldonas apmeklējums un trīs Latvijas tenisistu cīņas varētu dot ceļojumam papildus unikālo saturu. Emocijām. Savām atmiņām.

Piedod, Ernest Gulbi, bet vairāk cerēju ieraudzīt mūsu meiteņu spēli. Uzzinot Vimbldonas čempionāta izlozi, sapriecājos, ka abas mūsu dāmas Jeļena Ostapenko un Anastasija Sevastova, ja pārvarēs pirmo kārtu, spēlēs trešdien. Tā kā tieši trešdiena bija relatīvi brīvāka, nolēmām, ka tajā dienā ar draugiem centīsimies tikt uz Vimbldonu. Tiku, bet ne jau "All England Lawn Tennis and Croquet Club" tenisa kortos. Tikai Vimbldonas reģionā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!