Prokuratūra nepubliskos 'oligarhu lietas' materiālus  (30)

Prokuratūrā norāda, ka Kriminālprocesa likuma 375. panta otrajā daļā noteikts, ka "pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties: tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā un personas, kuras veic zinātnisko darbību."

Visi galīgie nolēmumi krimināllietā, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski.

Tā 2015. gada 10. septembra lēmums par šī kriminālprocesa izbeigšanu daļā un 2016. gada 12. decembra lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir publiskoti šā gada 4. jūlijā – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājas lapā un šā gada 7.jūlijā – Latvijas Republikas Prokuratūras mājas lapā.

Attiecībā uz operatīvās izstrādes lietā esošajiem materiāliem prokuratūrā skaidro, ka Operatīvās darbības likuma 24. panta pirmajā daļā noteikts, ka "operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtā informācija ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpuma objekts. Šādu informāciju kā pierādījumu kriminālprocesā drīkst izmantot tikai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nodrošinot operatīvās darbības pasākumu īstenošanas un tajos iesaistīto personu konfidencialitāti un drošību".

Operatīvās darbības likuma 24. panta trešajā daļā noteikts, ka "ar operatīvās darbības pasākumu rezultātā iegūto informāciju jāiepazīstina valsts varas un pārvaldes institūciju vadītāji, viņu vai ar likumu pilnvarotās amatpersonas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā tās operatīvās darbības subjektu amatpersonas, kurām šī informācija nepieciešama dienesta uzdevumu veikšanai, ja tās saturs ir saistīts ar šīm amatpersonām uzticēto pienākumu izpildi".

Prokuratūrā piebilst, ka žurnālā "Ir" publiskoto "Rīdzenes sarunu" autentiskuma un sarunās minēto faktu izvērtēšanu savas kompetences ietvaros veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki. Pēc pārbaudes pabeigšanas tiks lemti jautājumi par tālāko rīcību.

Par pārbaudes rezultātiem un pieņemtajiem lēmumiem informācija tiks sniegta papildus.

Atsaucoties uz "Delnas" aicinājumu publiski ziņot par jebkādas "Rīdzenes sarunās" iesaistītās personas centieniem tieši vai netieši ietekmēt iestādes lietas atkārtotā izskatīšanā, prokuratūra dara zināmu, ka līdz šim nekādi centieni ietekmēt pārbaudes gaitu nav bijuši.

Jau ziņots, ka viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Žurnāls "Ir" vairākās publikācijās atspoguļoja viesnīcā "Rīdzene" noklausītās sarunas, kurās tā dēvētie Latvijas oligarhi sprieda par dažādiem jautājumiem. Tā pirms nedēļas publicētajā rakstā lasāms, kā vietējie biznesmeņi-politiķi jau 2009. gadā kontrolēja laikrakstu "Diena" un izmisīgi domāja, kā turpmāk segt tēriņus un mainīt sev nevēlamos žurnālistus pret uzticamiem kadriem. Vienlaikus tiek pieprasīta arī nauda no valsts uzņēmumiem laikraksta "Neatkarīgā" finansēšanai.

Vienā no likumsargu ierakstītajām sarunām parādoties arī šā brīža zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kuram ar kompanjoniem piederot zemesgabals Rīgas ostā, kurš juridiski paslēpts "zem svešām famīlijām".

Tāpat, kā liecina "Ir" publikācijas, noklausītās sarunas viesnīcā "Rīdzene" atklāj tā saukto oligarhu ietekmi "Rīgas Tirdzniecības ostā", "airBaltic" un citos uzņēmumos, kā arī iespējamu politiskās ietekmes izmantošanu personīgo biznesa interešu īstenošanā.