Igaunijā jautājums par tautas vēlētu prezidentu nav aktuāls; Latvijā ZZS šo ideju parlamentā nevirzīs  (22)

"Pie mums tas nav aktuāls jautājums, ko pierāda arī iepriekšējās prezidenta vēlēšanas," intervijā sacījusi Kaljulaida.

"Sabiedrību apmierina parlamentārā demokrātija, kāda šobrīd ir Igaunijā, tautas vēlēts prezidents nav nepieciešams. Nav pat interešu grupas, kas apspriestu šādas izmaiņas valsts konstitūcijā. Mūsu konstitūcijai nesen apritēja 25 gadi, un tās veidotāji, Konstitucionālās asamblejas biedri, nesen veica konstitūcijas analīzi. Viņi saka, ka valsts ir ļoti labi attīstījusies, jo esam liberāla demokrātija, pie mums plaukst dažādas brīvības – esam augstu mediju brīvības indeksā, saskaņā ar korupcijas uztveres indeksu neesam korumpēta valsts. Kāpēc mums būtu kaut kas jāmaina, ja tas strādā labi?"

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Augusts Brigmanis intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" atzinis, ka ZZS nav gatava virzīt Saeimā jautājumu par tautas vēlētu prezidentu.

"Savulaik visas tautas vēlēta prezidenta ideja ir virzīta Saeimā, bet šobrīd tai parlamentā 2/3 deputātu atbalsta nav," intervijā paudis Brigmanis.

Viņš atzinis, ka vienmēr ir atbalstījis visas tautas vēlēta prezidenta ideju un savas domas nav mainījis, turklāt savulaik LZS pat iniciējusi referendumu par šo tēmu.

Politiķa skatījumā, Latvijas tauta nav jāuzskata par nezinošāku vai neprognozējamāku par citām pasaules tautām. "Paskatīsimies kaut vai uz kaimiņvalstīm – Lietuva taču ir tādos pašos ģeopolitiskos apstākļos kā Latvija, lai apgalvotu, ka Lietuvas prezidenta izvēle kaut kā apdraud tās ģeopolitisko situāciju," sacījis Brigmanis.

"Esmu arī teicis prezidentam Vējonim, ka visas tautas vēlēta prezidenta ideja ir saistīta ar virkni likumdošanas izmaiņu, kas ir pat svarīgākas par šo ideju kā tādu: kas ir vēlēšanu kampaņas finanšu avoti, kas vispār var izvirzīt kandidātus u.tml. Norokama šī ideja nav, un no tās nevajag baidīties ģeopolitiskās situācijas dēļ. Jo tā jau mūžam nemainīsies – Latviju taču no savām kaimiņvalstīm nevar pārcelt citā vietā," intervijā norādījis Brigmanis.

Jau vēstīts, ka ka Vējonis tradicionālajā uzrunā parlamentam aicināja Saeimu noteikt, ka Valsts prezidentu jau 2019. gadā ievēlētu tauta.

Vējonis aicināja Saeimu nekavēties un nepieciešamos grozījumus Satversmē izskatīšanai virzīt šajā rudenī, un tautas vēlētam Valsts prezidentam būtu jāpiešķir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, piebilda Vējonis.

Izmaiņas Satversmes attiecīgajā pantā var pieņemt, ja Saeimas sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas no parlamentāriešiem un ja par grozījumiem nobalso vismaz divas trešdaļas no klātesošajiem deputātiem. Tāpat atklāts esot jautājums, vai grozījumus izdotos attiecināt uz vēlēšanām 2019. gadā.

Vairākums no Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem Vējoņa izteiktajai iniciatīvai paudušas atbalstu.

Brigmanis gan iepriekš izteicies, ka LZS deputāti atbalstītu tautas vēlēta prezidenta ideju. Reizē Brigmanis pieļāvis iespēju, ka arī otra ZZS veidojošā partija Latvijas Zaļā partija (LZP) pēc Vējoņa aicinājuma varētu atbalstīt šo priekšlikumu. Politiķis gan piebilda, ka nevar šajā jautājumā spriest LZP vietā.

Vējonis pirms viņa ievēlēšanas par Valsts prezidentu bija pilntiesīgs LZP biedrs.

Partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs iepriekš atzina, ka politiskais spēks ideju par tautas vēlētu prezidentu atbalsta kopš 1993. gada. Politiķis norādīja, ka šāds regulējums jāpieņem, jo "tauta to grib", un atgādināja, ka pats vairākkārtīgi ir rosinājis tautas vēlētā prezidenta institūta ieviešanu.

"Vienotība" priekšlikumu par tautas vēlētu prezidentu neatbalsta, jo pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir bīstami pāriet uz prezidentālu vai pusprezidentālu valsts iekārtu, sacīja politiskā spēka priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

Nacionālajā apvienībā "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) tradicionāli ir bijuši atšķirīgi uzskati, jo "Visu Latvijai!" ierasti atbalstījusi šo ideju, bet TB/LNNK bijusi skeptiskāk noskaņota, sacīja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Tāpēc nacionālā apvienība nav formulējuši vienu pozīciju, tomēr Dzintars personīgi atbalsta šo priekšlikumu.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) noteikti atbalsta šo ideju un mēģinās to atkārtoti iesniegt Saeimā, līdzīgi kā LRA to jau darīja 12. Saeimas darba sākumā, sacīja LRA frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. Ņemot vērā, ka priekšlikumu piedāvā Valsts prezidents, esot cerība, ja valdošā koalīcija arī to varētu atbalstīt.

Partija "No sirds Latvijai" atbalsta šo priekšlikumu, apliecināja Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Arī NSL jau iepriekš paudusi atbalstu tautas vēlētam Valsts prezidentam.