Asociācijā pauda uzskatu, ka patlaban ir īstais brīdis, lai veiktu rūpīgu normatīvo aktu analīzi un saprastu, kas būtu jāpilnveido, lai Latvijā neveidotos apkārtējo vidi un iedzīvotāju veselību apdraudošas nelegālās atkritumu krātuves.
"Šis jautājums ir cieši saistīts arī ar valsts drošību. Līdztekus ilgtspējīgai vides likumdošanai, svarīga būtu atkritumu operatoru un arī ražotāju attiecīgo risku apdrošināšana, kā arī ciešāka sektora uzraudzībai no nevalstisko organizāciju, neatkarīgu ekspertu un arī sabiedrības puses. Latvijai nav jāizgudro divritenis, bet ir jāpārņem labākā Ziemeļeiropas un Rietumeiropas vides sektora prakse. Gādājot par valsts ekonomikas attīstību, ne mazāk svarīgi ir ar iespējamām sankcijām neapdraudēt tos uzņēmumus, kas strādā godīgi un ievēro normatīvos aktus, parādot priekšzīmi citiem," norādīja Laškovs.
Savukārt Simanovičs apgalvoja, ka esošajā likumdošanā šobrīd ir vairākas vājās vietas, kā arī kontroles mehānismu un instrumentu trūkums, tādēļ atkritumu apsaimniekošanas joma kļuvusi par upuri negodprātīgiem darboņiem, kas savās interesēs izmanto ikvienu robu tiesību aktos. Tāpat situācijas uzlabošanos neveicina arī uzraugošo institūciju darbība, jo to resursi un likumiskie instrumenti efektīvai cīņai ar negodprātīgiem un viltus uzņēmējiem nozarē esot visai ierobežoti.
"Lai izskaustu darboņus, kuri cenšas nopelnīt, izmantojot esošā regulējuma nepilnības, pēc iespējas ātrāk būtu nepieciešams nozarei saistošos normatīvos aktus pielāgot aktuālajai tirgus situācijai un vajadzībām. Diemžēl esošā sistēma pret tādiem pārkāpumiem, kāds konstatēts Jūrmalā, ir ļoti saudzīga, un vainīgais salīdzinoši viegli var izvairīties no soda. Turklāt par pārkāpēja rīcības sekām agri vai vēlu ir gatava parūpēties valsts, utilizējot ievestos atkritumus par nodokļu maksātāju naudu," atzina Simanovičs.
Laškovs minēja, ka ugunsgrēks atkritumu izgāztuvē Jūrmalā liek uzdot dažus būtiskus jautājumus. Pirmkārt, kāpēc ir bijusi iespējama šāda situācija? Otrkārt, kas būtu jādara, lai šādas vides katastrofas vairs neatkārtotos?
Viņš atzīmēja, ka visvienkāršāk būtu atrast un bargi sodīt vainīgos, taču sabiedrības un nozares interesēs šo situāciju būtu jāskata daudz dziļāk, atrodot un novēršot problēmas iemeslus.
"Darbības mērogs Jūrmalā ir šokējošs - 14 000 tonnu atkritumu, turklāt izskatās, ka to uzkrāšana notikusi vismaz gadu. Ir skaidrs, ka Latvijas normatīvajos aktos ir robi, pateicoties kuriem, ik gadu valstī, pārsauktas par otrreizējās pārstrādes izejvielām, tiek ievesti vairāk nekā 80 tonnu atkritumu. Ja neizceltos ugunsgrēks, šī nelegālā atkritumu glabātuve, visticamāk, nenonāktu sabiedrības uzmanības centrā, un dzīve noritētu ierastajās sliedēs - negodprātīgi uzņēmēji turpinātu ievest un glābāt atkritumus, lai nopelnītu uz Latvijas vides rēķina," uzsvēra Laškovs.
LABAA valdes loceklis atzīmēja - ņemot vērā, ka Valsts Vides dienests (VVD) jau lūdzis Valsts policiju atzīt VVD par cietušo kriminālprocesā par vides piesārņošanu un būtisku zaudējumu nodarīšanu, visa sabiedrības uzmanība tiks vērsta uz vainīgo personu apzināšanu un nodarītā smagumam atbilstoša soda piemērošanu.
"Visticamāk, tas tā arī notiks. Jūrmalas iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka šīs vides katastrofas kaitējums videi un kūrortpilsētas sabiedriskajam tēlam būs paliekošs. Degošā plastikāta izdedži uz ilgu laiku ir piesārņojuši atmosfēru un gruntsūdeņus. Piesārņojuma sanācija būs ilgstošs process, kas prasīs daudz resursu. Latvijas vēsturē ir vairāki gadījumi, kad par savu bezatbildīgo rīcību pret vidi tiek sodītas uzņēmuma amatpersonas. Kā piemēru varētu minēt zivju bojāejā Šlokenbekas ezerā vainotās "Tukuma ūdens" personas sodīšanu ar piespiedu darbu. Jo vairāk būs šādu gadījumu, jo mazāks būs vilinājums ļaunprātīgi postīt vidi un apdraudēt iedzīvotāju veselību," atzina Laškovs.
Pēc viņa teiktā, patlaban sākta pastiprināta citu, tajā skaitā reģistrēto nozares uzņēmumu kontrole, kas, iespējams, noslēgsies ar formāliem sodiem par nebūtiskiem pārkāpumiem. Rezultātā cietīs tie nozares uzņēmumi, kas strādā, ievērojot vides likumdošanas prasības.
"Protams, pārkāpums ir pārkāpums, tomēr valsts amatpersonām raksturīgā pārāk formālā attieksme jau ir iemesls, kāpēc puslegālam uzņēmumam ar šaubīgu reputāciju, nodēvējot atkritumus par otrreizējām izejvielām, ir izdevies izveidot atkritumu kalnu kūrortpilsētas nomalē. Vides kaitējumu un apdraudējumu radīja uzņēmums, kuram nebija nedz atbilstošas atļaujas darbībai ar bīstamajiem atkritumiem, nedz arī kvalifikācijas šādu atkritumu uzglabāšanai. Ir svarīgi izprast, ka atkritumu uzglabāšana notika nepiemērotā vietā, kas nebija reģistrēta kā atkritumu poligons. Tādējādi sods par pieļauto pārkāpumu nedrīkst būt formāls. Pretējā gadījumā, tas radīs nevēlamu precedentu un aplamu signālu negodīgai komercpraksei atkritumu nozarē," uzsvēra Laškovs.
Savukārt Simanovičs atzīmēja, ka tāpēc nozarei svarīgs ir stratēģisks valsts atbalsts.
"Lai mainītu esošo situāciju un sakārtotu atkritumu apsaimniekošanas nozari Latvijā, vitāli svarīgs ir stratēģisks valsts atbalsts. Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir apņēmusies nodrošināt pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu, tomēr joprojām tajā iztrūkst ļoti būtisks posms - atkritumu pārstrāde. Tas ir viens no iemesliem, kas veicina pelēko darboņu aktivitātes. Sniedzot atbalstu atkritumu pārstrādes ražotņu izbūvei, veicinot iniciatīvas, kas sekmē pārstrādāto materiālu izmantošanu tautsaimniecībā, atkritumu radītā vērtība pieaugs, un tos izgāzt, piemēram, mežā būtu vienkārši finansiāli neizdevīgi," pauda Simanovičs.
LABAA dibināta 2017. gada jūnijā. Tās mērķis ir rūpēties par Latvijas vides aizsardzību no rūpnieciskas dabas videi kaitīgā un bīstamā piesārņojuma potenciālās un reālās ietekmes. Asociācijas dibinātāji ir trīs uzņēmumi, kas darbojas kaitīgo un bīstamo atkritumu apsaimniekošanā - "Eko Osta", "VentEko" un "Dzintarjūra".
Jau ziņots, ka 18. jūnija pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās ugunsgrēks kādā teritorijā, kurā bez VVD atļaujas tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 12 000 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība. Degšana radīja lielu sadūmojumu, kurš izplatījās atmosfēras augšējos slāņos mākoņu veidā ievērojamā teritorijā.
Degušajā teritorijā Ventspils šosejā 47, Jūrmalā, saimnieko SIA "Prima M". VVD iepriekš skaidroja, ka izgāztuvē bija uzkrāti aptuveni 23 000 tonnu atkritumu. Dienesta darbinieki norādīja, ka ''Prima M'' nebija saņēmis atbilstošas atļaujas darbību veikšanai ar atkritumiem un, līdz ar to, darbojās nelegāli. Tāpat dienestā jau iepriekš ir saņemtas sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem par smakām, kukaiņiem un žurkām. VVD bija izdevusi rīkojumu izvest nelikumīgi glabātos atkritumus no teritorijas līdz 1. jūnijam, bet uzņēmējs šo lēmumu pārsūdzēja. Neraugoties uz šīm darbībām centrālā struktūrvienība atstāja lēmumu negrozītu un atkritumi bija jāizved līdz 24.jūnijam.
No 5. jūlija Jūrmalas teritorijā esošās nelikumīgās atkritumu glabātuves teritorijas sakārtošanas darbus veic SIA "Clean R", kas uzvarēja VVD izsludinātajā iepirkumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
