Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kas paredz obligātās pamatizglītības apguvi no sešu gadu vecuma, ir izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.
Grozījumos paredzēta iespēja "pamatotas nepieciešamības gadījumā" uzsākt pamatizglītības apguvi arī gadu vēlāk – no septiņu gadu vecuma.
Kā skaidro ministrijā, argumenti par labu pamatizglītības uzsākšanai no sešu gadu vecuma saistāmi "ar sabiedrības daļā pastāvošo uzskatu un vienlaikus problēmu, ka vidējās izglītības pakāpē gados vecākajiem jauniešiem zūd motivācija mācīties psiholoģiski viņi vairs neatbilst vispārizglītojošās skolās šobrīd organizētajam mācību procesam, viņiem ir citas dzīves prioritātes".
Vienlaikus IZM vērš uzmanību, ka jau vidusskolas vecumā izglītojamie sāk meklēt darbu, kas traucē izglītības ieguvi.
Agrāka iesaistīšanās pamatizglītības apguvē pozitīvi ietekmēs bērna attīstību, kā arī novērsīs riskus un kompensēs attīstošu vidi, ja ģimene to bērnam nespēj sniegt, skaidro IZM.
2015./2016. mācību gadā mācības vispārizglītojošajās dienas mācību programmās 12. klasē uzsāka 1111 izglītojamie, kuri dzimuši 1996. gadā vai agrāk. Līdz ar to viņi vispārējās vidējās izglītības ieguvi pabeigs 20 gadu vecumā. Tas ir apmēram 12% no kopējā 12. klases izglītojamo skaita vispārizglītojošo skolu dienas programmās.
Šobrīd likums paredz pamatizglītību uzsākt tajā kalendārajā gadā, kad izglītojamajam aprit septiņi gadi. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk vai vēlāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta atzinumu vai psihologa atzinumu.
Paredzēts, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2018. gada 1. jūlijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!