NATO veidota filma par mežabrāļiem izraisa Krievijas amatpersonas apvainojumu plūdus  (1086)

NATO publicētā dokumentālā īsfilma "Forest Brothers – Fight for the Baltics" astoņās minūtēs sniedz nelielu ieskatu nacionālo partizānu jeb mežabrāļu darbībā Baltijas valstu reģionā.

Īsfilmā ieskicēti Otrā pasaules kara beigu notikumi un laiks pēc tam, tajā vārds dots vēstures lieciniekiem – izdzīvojušajiem mežabrāļiem, kuri dalās savās atmiņās.

Uz jautājumu, kāpēc šāds video veidots, Aizsardzības ministrijā (AM) portālam "Delfi" norādīja, ka ministrijā atbalsta partizānu kustības piemiņas saglabāšanu, atzīstot partizānu ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā. Savukārt video "Forest Brothers - Fight for the Baltics" ir NATO iniciatīva, tāpēc jautājumā par video izveides iemesliem būtu jāsazinās ar "NATOChannel TV".

Portāla "Delfi" uzrunātā oficiālā NATO amatpersona norādīja, ka video publicēts par godu Latvijas armijas 10. jūlija izveidošanas gadadienai.

"NATO TV veido dažādus mediju un sociālo tīklu materiālus, un daži no tiem sabiedrībā raisa debates. Šis konkrētais video aplūko Baltijas valstu, to suverenitātes un drošības vēsturi. Video publicējām vienlaikus ar Latvijas bruņoto spēku jubilejas dienu 10. jūlijā," sacīja organizācijas pārstāvis.

Krievijas amatpersona NATO pārmet vēstures falsificēšanu

Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktore Marija Zaharova, kura 1989. gadā beigusi Krievijas ĀM Maskavas valsts starptautiskā institūta Starptautiskās informācijas fakultāti specialitātē "starptautiskais žurnālists", kurai ir vēstures zinātņu kandidātes akadēmiskais grāds, par NATO veidoto video rullīti ir sašutusi un savas emocijas nav slēpusi savā kontā "Facebook".

Viņa aicina "pārtraukt NATO mēģinājumus falsificēt vēsturi", vēsta "rus.delfi.lv".

Viņa raksta, ka mežabrāļu organizāciju pamatā veidojuši "līdz galam nenosistie fašisti" – pamatā tie, kas darbojušies vācu okupācijas varas pusē – policija, administrācijas darbinieki, latviešu SS formējumu karavīri un oficieri – un kas veikuši vairāk nekā 3000 diversijas, par kuru upuriem kļuvuši tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju.

"Kas stāvēja aiz "mežabrāļiem" līdz pat 50. gadu vidum? Pareizi, Rietumu specdienesti. Par to ir savākta virkne dokumentu. Un NATO par to zināms daudz labāk nekā jebkuram citam. Ir arī atslepenoti, lai arī "pierediģēti" Centrālās izlūkošanas pārvaldes materiāli par šo jautājumu," raksta Zaharova. "Filmā "latviešu patrioti" cīnās ar kaut kādiem "padomju". Tiem, kas nezina Rietumu propagandas vēsturi, "padomju" – tā ir kaut kāda kareivīga ārzemnieku kopiena, kas ieņēmusi Latviju. Taču nevienam prātā neienāk uzdot jautājumu – bet cik no šiem "padomju" bija latvieši?" raksta Krievijas ĀM pārstāve.

"Militāri vēsturiskās biedrības, antifašistiskās organizācijas, vēsturnieki, sabiedriskie darbinieki, politologi, žurnālisti, pētnieki! Nepalieciet vienaldzīgi, šī ir vēstures kropļošana, ko apzināti īsteno NATO ar mērķi diskreditēt Nirnbergas vienošanās iznākumu, to vajag pārtraukt! Ja tagad Bandera ir varonis un "mežabrāļi" – partizāni, kas izglābuši Baltiju, tad kas būs rīt?" savā ierakstā vaicā Zaharova.

Ieraksta noslēgumā Krievijas ĀM amatpersona arī saista nacistu noziegumu izpildītājus ar mežabrāļiem.

Krievijas ĀM pārstāves teiktais ir absurds, vērtē vēsturnieks

Vēsturnieks un Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Uldis Neiburgs portālam "Delfi" sacīja, ka iepriekšminētais "ir vienkārši absurds apgalvojums, kas balstās uz padomju mītiem vai propagandu. Visa pasaule domā citādi, un Krievija domā citādi. Tas ir visai tālu no patiesības". Turklāt Krievijas ĀM pārstāve savā komentārā paudusi tādu pašu retoriku, kāda tā bijusi PSRS laikā.

Viņš akcentēja, ka ir jāsaprot, kas īsti ir nacionālie partizāni, kā to parāda gan viņu dokumentācija, gan dažādu partizānu organizāciju programmas un darbības iniciatīvas, gan nelegālie preses izdevumi, ka viņu mērķis bija Latvijas neatkarības atjaunošana, vēršanās pret okupācijas spēkiem.

"Daļa no viņiem, kas agrāk bija dienējuši leģionā vai citās vienībās, bija saistīti ar vācu varas struktūrām pirms savas darbības nacionālo partizānu rindās, tas bija vienkārši neizbēgami, jo Latvija Otrā pasaules kara laikā piedzīvoja gan padomju, gan Vācijas okupāciju, bet teikt, ka tāpēc viņus organizēja vācu okupācijas vara, ir diezgan absurdi. Ir vienkārši jāsaprot, kādi bija vācu okupācijas varas mērķi un kādi nacionālo partizānu mērķi, un arī to, kāda bija konkrētā darbība," sacīja vēsturnieks.

Viņš arī kā absurdu apgalvojumu novērtēja izteikumu par to, ka Rietumu specdienesti būtu veidojuši un uzturējuši mežabrāļu darbību, atzīstot, ka vēlāk – četrdesmito gadu otrajā pusē un piecdesmito gadu sākumā – bija dažādi Rietumu mēģinājumi iesūtīt aģentus, kas bija savervēti Vācijā vai citur, lai viņi kaut kādā veidā uzņemtu sakarus ar okupēto Latviju.

"Tas jau absolūti nenozīmē, ka tas ir primārais, kas iniciēja partizānu kustību. Tā bija pilnīgi spontāni radusies," sacīja Neiburgs, piebilstot, ka "tā vienkārši ir spekulācija: paņemt vienas nelielas epizodes no kopējās partizānu darbības un pasniegt, ka tas bija partizānu darbības pamatā vai galvenais".

"Bet, no otras puses, ja partizāni sadarbojās un daļa grupu cerēja uz Rietumu sabiedroto atbalstu, es tur neko kriminālu nesaskatu. Tas noticis Aukstā kara apstākļos, kad tieši sabiedrotie un PSRS bija kļuvuši par pretiniekiem. Ir tikai loģiski, ka partizāni cerēja, ka [sabiedrotie] atbalstīs demokrātiskās pasaules valstis, kas varētu dot atbalstu brīvības centienu īstenošanā," vērtēja vēsturnieks.

"Pret ko viņi [mežabrāļi] cīnījās? Pret totalitāro, staļinisko Padomju Savienību, okupācijas režīmu," atzina Neiburgs.

Savukārt portāla "Delfi" uzrunātā oficiālā NATO amatpersona nekomentēja, vai organizācijas pārstāvji plāno Zaharovas komentāriem atbildēt.

Kas bija mežabrāļi

Par mežabrāļiem (lietuviski "miško broliai", igauniski "metsavennad") neoficiāli sauc bruņotus grupējumus, kas darbojās pagājušā gadsimta 40. un 50.gados Igaunijas, Latvijas un Lietuvas teritorijā. Šie veidojumi iestājās pret Krievijas varu un par šo republiku 1940. gadā līdz ar Baltijas pievienošanu PSRS zaudētās neatkarības atjaunošanu. Visplašāk šī kustība darbojās Lietuvā laikā no 1944 . līdz 1947. gadam.

Pēc Otrā pasaules kara atsevišķas okupēto Baltijas valstu mežabrāļu un partizānu grupas sazinājās ar ASV, Zviedrijas un britu specdienestiem, kas Baltijas valstu teritorijā pat īstenoja vairākas operācijas, iesūtot savus aģentus, kuru uzdevums bija apsekot pretestības apmērus okupēto valstu teritorijās, liecina atslepenotie dokumenti.

Tiesa gan, partizānu grupās bija iefiltrējušies arī PSRS iestāžu aģenti. 50. gadu vidū padomju prese plaši ziņoja par vairāku ārvalstu specdienestu aģentu sagūstīšanu Latvijas teritorijā, un padomju gados tika popularizēta nostāja, ka partizānu kustība bija ārvalstu specdienestu mākslīgi radīta. Šāda pārliecība tika nostiprināta arī populārajā kultūrā ar grāmatu "Kad lietus un vēji sitas logā", kas vēlāk tika arī ekranizēta.