Lai atrastu mitekli vienam patvēruma meklētājam, nākas apbraukāt ap 20 dzīvokļu  (32)

Pēc viņas teiktā, vairums īpašnieku joprojām nevēlas savu dzīvokli izīrēt patvēruma meklētājiem, pamatā bažījoties par to, ka šie cilvēki varētu nespēt laikus veikt nepieciešamos maksājumus. Tomēr Zalcmane atzina, ka ir arī tādi izīrētāji, kuriem nav svarīgi, kas dzīvos viņu dzīvoklī, un kopumā no īrniekiem-patvēruma meklētājiem saimnieki vairs nevairās tik ļoti kā agrāk.

Dažas pozitīvas tendences esot vērojamas arī patvēruma meklētāju nodarbinātībā - atrodas vairāk tādu uzņēmēju, kuri ir gatavi dot darbu patvēruma meklētājam ar pavisam minimālām latviešu valodas zināšanām, ļaujot tās pilnveidot laika gaitā.

Kā atzina Zalcmane, trīs mēneši, kas ir uz Latviju pārvietota patvēruma meklētāja vidējais gaidīšanas laiks bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai, absolūti nav pietiekami, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas par to, kā darbojas šīs valsts iekārta, darba un dzīvokļu tirgus, nemaz nerunājot par valodas apgūšanu.

Jautāta, par kurām valsts nodrošinātajām funkcijām visvairāk interesējas uz Latviju atbraukušie patvēruma meklētāji, Zalcmane atbildēja, ka par visām, tomēr viņa atzina, ka arī šajā jautājumā vērojamas skaidras likumsakarības, proti, ģimenes ar bērniem vairāk interesējas par izglītības un veselības aprūpes iespējām šajā valstī, bet tie, kuri Latvijā nonākuši vieni, galvenokārt vēlas iespējami ātrāk tikt pie dzīvesvietas un darba.

Zalcmane pastāstīja, ka patlaban Latvijā pastāvīgu darbu ar pietiekamiem ienākumiem, lai spētu sevi nodrošināt, ir atraduši apmēram desmit bēgļi. Savukārt kopumā Latvijā ilgstoši palikuši apmēram 20 patvēruma meklētāji, kas nozīmē, ka joprojām pārliecinošs vairākums izvēlas doties prom uz citām valstīm. Kopumā "Patvērums "Drošā māja"" patlaban strādājot ar 340 unikālajiem klientiem, no kuriem 80 Latvijā ieradušies paši.

Biedrības vadītāja LNT "900 sekundēm" uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai institūcijas un organizācijas, kurām uzticēts darbs ar patvēruma meklētājiem, pret to izturētos ar visaugstāko atbildības sajūtu. Vienlaikus viņa norādīja uz atsevišķu resursu trūkumu, kas apgrūtina iespējas palīdzēt patvēruma meklētājiem, piemēram, nepietiekama ziemas apģērbu pieejamība no labdarības organizācijām. Biedrības vadītāja minēja, ka, piemēram, apģērba ziedošana ir labs veids, kā cilvēki, kuri vēlas, var reāli palīdzēt patvēruma meklētājiem.

"Patvēruma "Drošā māja"" vadītāja arī sacīja, ka valsts atbalsts patvēruma meklētājiem varētu būt lielāks, tomēr vienlaikus viņa atzina, ka Igaunijā, kur šis atbalsts tiek nodrošināts vienu gadu, situācija nav īpaši labāka - daudzas problēmas aizvien paliek neatrisinātas.