Piekautā jaunieša nāve – par savlaicīgu palīdzības nesniegšanu notiesātajam ārstam mīkstina sodu  (73)

Laikraksts vēsta, ka 2009. gada 20. martā 21 gadu vecajam Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studentam subatietim Santim Šapalam un viņa draugiem netālu no viesnīcas "Latvija" ar dzelzs stieņiem nemotivēti uzbruka trīs noziedznieki. Tajā dienā uzbrucēji jau bija veikuši laupīšanu, drīz tika noķerti un notiesāti ar bargiem cietumsodiem. Pulksten 23.54 Neatliekamā medicīniskā palīdzība saņēma izsaukumu par mirstošu vīrieti. Pēc deviņām minūtēm "ātrie" jau bija notikuma vietā un pēc 26 minūtēm Santis ar draugu Kasparu – abiem bija galvas traumas – tika nogādāti Rīgas 1. slimnīcā pie ārsta Strazdiņa.

Santis slimnīcā nomira, pēc viņa mātes lūguma, par nāves apstākļiem tika uzsākts kriminālprocess. "Delfi" jau ziņoja, ka pagājušajā gadā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina Strazdiņu par vainīgu ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgā pildīšanā, kas bija par iemeslu cietušā nāvei. Viņam piemēroja 12 mēnešu nosacītu cietumsodu un aizliegumu trīs gadus nodarboties ar ārstniecību.

"Latvijas Avīze" gan uzsver - kā liecina vairāki eksperti, cerības izdzīvot un saglabāt normāla cilvēka prāta spējas nebūtu bijušas lielas arī vismodernākajā pasaules klīnikā, tomēr tas nenozīmē, ka cietušajam jaunietim nevajadzēja saņemt visprofesionālāko palīdzību.
Strazdiņš tiesā un laikrakstam stāsta, ka darījis visu, kas no viņa bijis atkarīgs, lai glābtu puisi, atzīstot arī savu kļūdu vienā epizodē, diemžēl nelaimīgi izšķirošs izrādījies traumas smagums, dažas nelaimīgas sakritības un cīņa ar laiku.

Viņš piekrīt Santa mātei apmaksāt tiesāšanās izdevumus. Puiša māte gan neizslēdz, ka pēc šā tiesas procesa varētu vērsties arī pret slimnīcu, jo viņa uzskata, ka ārsts uz sava vārda nekādus īpašumus vai ienākumus neesot reģistrējis.

"Jāsaprot, ka tonakt es biju viens pats ķirurgs, kaut gan vajadzēja būt diviem. Tolaik to darbu, ko šodien Austrumu slimnīcā veic 40 cilvēku, 1. slimnīcā darīja 8 – 10 cilvēki. Tā ir galvenā atšķirība, kā arī darba organizācija – pa šiem gadiem daudz kas ir uzlabojies," skaidro Strazdiņš.

Laikraksts vēsta, ka ārsts pacientam nozīmējis datortomogrāfiju, kas pulksten 1.10 arī tika veikta. Santis bijis alkohola reibumā, ar nelielu brūci virs uzacs.

Ap pulksten 3.05 Strazdiņš apskatīja datortomogrāfijas attēlu, pēc kā sapratis, ka nepieciešama steidzama operācija, jo situācija ir smaga. "Tagad varu teikt, ka Santi uzreiz pēc datortomogrāfijas izdarīšanas vajadzēja gatavot operācijai, kaut gan arī tad cerības uz veiksmīgu iznākumu tāpat būtu bijušas mazas. Ja arī puisis būtu izdzīvojis, tad nebūtu vesels – labākajā gadījumā epilepsija ar personības izmaiņām," apgabaltiesā teicis ārsts.

Pacientu sāka gatavot operācijai, neiroķirurģijas operācijas zāle nestrādāja, tādēļ instrumenti bija jāpārnes uz centrālo operāciju zāli, kas arī prasīja laiku. Ap pulksten 4 medmāsa paziņojusi, ka pacients ir miris.

"Man tiek izvirzītas apsūdzības, ka Santis miris pulksten 6.20 un ka esmu viltojis slimības vēsturi, lai sevi glābtu. Santa draugs Kaspars liecina, ka viņš desmitos no rīta nodaļā pamodies un drauga līķis bijis blakusgultā. Tas ir kaut kas neiedomājams! Tieši tad, kad Santis nomira, Kaspars apjucis klīda pa gaiteni un jautāja, kur viņš atrodoties – arī viņam bija galvas trauma un viņš varētu būt dezorientēts telpā," stāsta ārsts.

Pēc Strazdiņa teiktā oficiālo miršanas laiku apstiprina arī tas, ka uzņemšanas brīdī Santa asinīs alkohola koncentrācija bija 2,1 promile, bet pēc nāves tā bijusi 1,34.

Tiesā analizēts arī jautājums, kāpēc radioloģe telefoniski nav informējusi ārstu par traumas smagumu, bet gaidījusi, ka Strazdiņš ieradīsies pakaļ medicīnas kartei.

Pēc ārsta aizstāvja teiktā, nāvi izraisīja arī citi galvas ievainojumi, kā arī vairogskrimšļa lūzums, par kuru ārsts nav zinājis. Tāpat nācis klajā arī fakts, ka mediķim uzņemšanā nemaz nav bijis jāatrodas. Proti, viņš strādājis 26. nodaļā, bet pēc mutiskas vienošanās ar vadību, viņš pildījis pienākumus abās vietās.

Apsūdzība gan uzskata, ka Santis miris ne agrāk kā pulksten sešos no rīta, bet policijai ziņots periodā no pulksten 8 līdz 10, kad Santis atrasts miris. Tāpat neesot pierādījumu, ka notikusi gatavošanās operācijai. Sākotnēji medicīnas kartē ierakstīts miršanas laiks pulksten 6.20, bet tas aizkrāsots ar korektoru un ierakstīts laiks pulksten 4.20. Virsmāsa tiesā atzina, ka sajaukusi ar citu mirstošu pacientu. Turklāt vispirms tiekot glābti cilvēki, papīra darbus atliekot uz vēlāku.