Ģimenes ārstu prakses nevar sniegt pacientiem valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus kā maksas pakalpojumus, atgādina Nacionālais veselības dienests (NVD).
To nosaka līgums, kuru ģimenes ārstu prakses noslēdz ar NVD, un atbilstoši kuram prakse saņem valsts finansējumu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Līdz ar to šos pakalpojumus praksē nevar piedāvāt un sniegt kā maksas pakalpojumus.
Iedzīvotāji ir informējuši NVD un Veselības inspekciju par to, ka protesta akcijas laikā ģimenes ārstu praksēs tiek piedāvāti maksas pakalpojumi, turklāt to cenas ir atšķirīgas. Pārbaudot saņemto informāciju, secināts, ka daudzās ģimenes ārstu praksēs tiek piedāvāti maksas pakalpojumi, turklāt nav izveidots un publiski pieejams maksas pakalpojumu cenrādis, lai pacients varētu pārliecināties par pieprasītā maksājuma pamatotību. Pārbaudēs noskaidrojies arī, ka protesta laikā ģimenes ārstu prakses ir slēgtas vai protestā piedalās arī prakses māsa vai ārsta palīgs.
Ja valsts apmaksāts pakalpojums ģimenes ārsta praksē tiek sniegts par maksu, pacientam ir tiesības vērsties Veselības inspekcijā ar iesniegumu un maksājumu apliecinošu dokumentu. Veselības inspekcija izskatīs konkrēto gadījumu un izvērtēs, vai ārstniecības iestādei ir jāatgriež pacientam veiktā maksājuma summa.
Tas attiecas arī profilaktisko pārbaužu veikšanu – valsts apmaksā ģimenes ārstu praksēm noteiktu profilaktisko pārbaužu veikšanu, tajā skaitā ikgadējo zarnu vēža skrīninga nodrošināšanu pacientiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Līdz ar to šādus pakalpojumus nevar sniegt par maksu.
NVD atgādina, ka par valsts apmaksātu ģimenes ārsta apmeklējumu ir jāveic pacienta iemaksa 1,42 eiro apmērā. Par šī maksājuma veikšanu ir jāsaņem čeks vai stingrās uzskaites kvīts.
Jāatzīmē, ka lielākā pacientu plūsma ģimenes ārstu protesta laikā veidojas pie dežūrārstiem ambulatorajos veselības centros – 65 % – savukārt slimnīcu uzņemšanas nodaļās vēršas vien 35 % gadījumos, kuros nepieciešama medicīniskā palīdzība ģimenes ārsta kompetences ietvaros. Protesta laikā šajās ārstniecības iestādēs vērsušies vidēji 307 pacienti dienā, līdz ar to daudzas ārstniecības iestādes nodrošināja pakalpojumu sniegšanu ikdienas režīmā.
Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību primāri var saņemt pie dežūrārstiem. Akūtos gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos (ārpus Rīgas) un slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Dzīvībai kritiskos gadījumos jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uz tālruņa numuru 113, atgādina NVD.