Rīgā aptuveni 40 vidusskolu neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nospraustajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem kritērijiem, ceturtdien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" pauda ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Šadurskis norādīja, ka kvalitatīvais kritērijs parāda vidusskolu sniegto pievienoto vērtību. To izsecina, analizējot centralizēto eksāmenu rezultātus un, salīdzinot tos ar skolēnu rezultātiem pamatskolā. Ja vidusskola slieksni pārsniedz, tad skola sasniedz mērķi vidusskolas posmā.
Savukārt kvantitatīvais kritērijs nozīmē, ka vidusskolā jāmācās vismaz 150 skolēniem – 25 skolēni divas paralēlklasēs. Šadurskis norāda, ka šāds skaits ļauj efektīvi izlietot finansējumu, ļauj skolotājiem palielināt minimālo atalgojuma likmi par aptuveni 45%, kā arī ļauj ieguldīt finanšu līdzekļus atbalsta personālā.
Šadurskis atklāja, ka pilni dati par kritēriju izpildi IZM būs oktobrī. Taču šobrīd Rīgā ir aptuveni 40 vidusskolas, kas kritērijus neizpilda. "Tas nenozīmē, ka tās pārveidos par pamatskolām. Bet, ņemot divas pustukšas skolas var izveidot iestādi ar augstāku izglītības kvalitāti," teica Šadurskis, piebilstot, ka pašvaldības ir vienlīdz atbildīgas par izglītību.
Šadurskis norādīja, ka katru gadu vismaz 2000 no kopumā ap 13 000 vidusskolas absolventu neturpina savu izglītību un neatrodas darba tirgū. "Mēs veltam lielus līdzekļus viņu kvalifikācijas celšanai. Tie ir aptuveni 36 miljoni eiro. Pašvaldības par to ir tieši tāpat atbildīgas, kā valsts. Domju deputāti ir atbildīgi cilvēki. Sagaidām, ka viņi rīkosies, nevis turpinās spriest," teica ministrs.
Kā ziņots, patlaban IZM veic visaptverošu pētījumu, kura mērķis ir nodrošināt objektīvus datus, balstoties uz kuriem pašvaldībām būs iespēja veidot optimālu skolu tīklu. Kā norādīja IZM, pētījums palīdzēs īstenot izglītības politikas noteiktos virsmērķus, paaugstināt izglītības kvalitāti, izveidot efektīvu pārvaldības un finansēšanas sistēmu, līdztekus kompleksi risinot arī skolu tīkla attīstības un pieejamības, kā arī modernas mācību vides izveides un nodrošināšanas jautājumus. Pētījuma gala ziņojums plānots šā gada oktobrī, bet ceturtdien, 20. jūlijā, IZM paplašināti stāstīs par pirmajiem secinājumiem.