Vidusskolu tīkls jākārto, taču tas jādara, ņemot vērā plašu dažādu apstākļu kopumu, atzina Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure.
Viņa pauda, ka vidusskolu tīkla sakārtošana, ņemot vērā tikai skolēnu skaitu, nozīmētu daudzu skolu slēgšanu, taču šajā procesā ļoti rūpīgi jāraugās ne tikai uz kvantitatīvajiem rādītājiem. Dundure pārliecināta, ka uz šo problemātiku jāskatās kompleksi, ņemot vērā sociālekonomisko situāciju valstī un reģionu līmenī, kā arī profesionālās izglītības pieejamību reģionos.
Dundure pauda, ka nav pareizi uz vidusskolas tīklu skatīties atrauti no profesionālās izglītības iestāžu tīkla, jo pēc pamatskolas beigšanas skolēni izvēlas arī profesionālās izglītības iestādes, kas var ietekmēt izglītojamo plūsmu uz vispārējās vidējās izglītības iestādēm.
Viņas ieskatā ir nepieciešams konkrēti parādīt, kādā veidā varētu notikt skolēnu pārvietošanās no vienas izglītības iestādes uz citu. Tas nozīmē, ka ir jāsaprot, kādā veidā var piepildīties vidusskolas, kuru vispārējās vidējās izglītības posmu būtu lemts saglabāt un attīstīt. Vienlaikus ir jāskatās, kādā veidā iespējams nodrošināt paralēlklašu esamību vidusskolā, sacīja Dundure.
Kā ziņots, vidusskolu 10.-12. klašu posmā būtu jābūt ne mazāk kā 150 skolēniem, izņemot attālus Latvijas reģionus, savukārt lielpilsētām būtu nosakāms lielāks skolēnu skaits, prezentējot pētījumu par optimālu vidusskolu tīklu, rekomendē IZM.
Līdz 2020. gada 1. septembrim visā Latvijas teritorijā tie būtu 150 skolēni vidusskolā, izņemot vietas, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas - šajā gadījumā tie būtu 60 skolēni. Savukārt pēc šī perioda, līdz 2023. gada 1. septembrim, rekomendējamais minimālais skolēnu skaits lielpilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju būtu 225. Pārējā Latvijas teritorijā - 150, savukārt vietās, kur 25 kilometru rādiusā nav citu vidusskolu, - 75 skolēni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
