Saeima piektdien izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par "valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911". Komisija izveidota pēc 35 deputātu pieprasījuma.
Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu kriminālprocesa Nr.16870000911 lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
Komisija plānojusi pārbaudīt publiskajā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas materiāliem un izvērtēt saistībā ar krimināllietu izskanējušo informāciju par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā, tostarp iespējamu nelikumīgu uzturēšanās atļauju un citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu, kā arī potenciālos riskus cilvēkiem un videi.
Tāpat izmeklēšanas komisijā paredzēts vērtēt informāciju, kas norāda uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli caur masu informācijas līdzekļiem.
Saeimas Prezidija un Frakciju padome nolēma, ka komisijā strādās pa vienam deputātam no katras frakcijas. Tāpat nolemts, ka frakcijām kandidāti darbam komisijā jāizvirza līdz šī gada 25.jūlijam.
Satversme noteic, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši tam noteiktajam uzdevumam uzaicināt un uzklausīt jebkuru personu, tajā skaitā arī privātpersonu, un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.
Kā iepriekš vēstīja žurnāls "Ir", tā sauktajā "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Aināra Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt. Žurnāls publicējis daļu sarunu atšifrējumu, kas iegūti "no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt".
Skaļā "oligarhu lieta" sākās pirms sešiem gadiem, kad Saeimas atteikums atļaut veikt kratīšanu tā brīža parlamenta deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā kļuva par vienu no Saeimas atlaišanas pamatojumiem. Lietas pamatā bija aizdomas, ka "Rīgas Tirdzniecības ostas" (RTO) patiesie īpašnieki ir Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs. Tagad lieta ir pačibējusi, savukārt, kā iepriekš "Delfi" jau ziņoja, divi no šiem politiķiem jau "legalizējušies" kā RTO īpašnieki.
Žurnālā publicētas sarunas, kurās dzirdams, kā, iespējams, Šlesers un Lembergs apspriež, kuru kandidātu varētu virzīt par prezidentu.
"Par kuru cilvēku tu vari, bļaģ, garantēt, ka viņš nebūs otrs Zatlers, nu, pasaki?" retoriski, iespējams, vaicājis Lembergs. Dzirdams, kā, iespējams, Šlesers uz Lemberga jautājumu atbild: "Saproti, tev tādas situācijas varbūt vairs nebūs - tev šoreiz ir iespēja uztaisīt prezidentu un premjeru. Es domāju, ka gan Urbanovičs, gan Andris, mēs piekritīsim. (..) Izvēlies tikai, kurš ir premjers un kurš prezidents, Aivar!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
